Augļu un ogu dārzs: aktuālie darbi maijā
Zaudētas derības “Laika vecim” - tā varētu raksturot to, kas notika vēso laika apstākļu ietekmē. Ja aprīļa sākumā bija sajūta, ka tūlīt, tūlīt ziedēs arī ābeles, tad šobrīd viss ir savās vietās. Pat vairāk - ķirši un plūmes ziedēt sāka dažas dienas vēlāk kā gadu iepriekš. Līdz ar to aktuāls ir viss iepriekš norādītais, piemēram, kā rīkoties “ķiršu mēra” gadījumā. Maijs tiešām ir “ziedonis” visās nozīmēs, jo praktiski zied viss – mēneša sākumā plūmes, ķirši un ievas, bumbieres, jāņogas, ērkšķogas un upenes, ābeles sekos nedaudz vēlāk. No vienas puses labi, ka pieturās, tā vismaz sola, vēsāks laiks, kas ziedēšanu pastieps garumā. Ko tas dod? Ziedi neatvērsies visi vienlaicīgi - vien dažu dienu laikā. Tas nozīmē to, ka, ja nu kādu ķers salna, kādu bojās kāds kaitēklis, kaut kas misēsies ar apputeksnēšanos – bite nebūs tikusi ciemos noteiktā laikā, augļi būs. Noteikti svarīgi ir atzīmēt, ka salnās vārīgi tieši izplaukušie un tik tikko noziedējušie, kas aizmetuši augļaizmetni. Jā, arī šajā pavasarī jau ir salnu ķertie. Mierinājumam var kalpot vien atziņa, ka, lai iegūtu bagātīgu ražu, nemaz visi ziedi nav vajadzīgi. Tie tāpat bagātīgi ziedošam kokam ir ar rezervi. Dažādie “traucējošie” apstākļi palīdz parūpēties, lai mums būtu mazāk darba, iegūstot kvalitatīvus, atbilstoša lieluma augļus.
Tas gan nedod iemeslu palaisties slinkumā, noteikti turpināma augļu koku veidošana, ja kāds jau nav pasteidzies ar šiem darbiem. Spēkā vēl aizvien iepriekš minētie augļu koku veidošanas pamatprincipi. Pat labāk kokus veidot šobrīd, jo skaidri saskatāmas tās augu daļas, zari, kas vienu vai otru iemeslu dēļ nesaplauka, ir sausi un no augļu koku vainaga ir jāizņem. Tad, kad skaidri redzami augļu koku ziedi, to daudzums, šogad var drošāk izpausties retinot koku vainagu. Der atcerēties, ka tie, kurus pavasarī vairāk griež, arī spēcīgāk augs. Tas noteikti derēs bagātīgāk ziedošajiem, tādējādi retinot savā ziņā ražu, kā arī palikušos ziedus un sekojoši augļus nodrošinot ar spēcīgāku, lielāku lapu virsmu, ko veidos jaunie dzinumi. Savukārt, to koku, kas zied mēreni vai pat nemaz, veidošanu pavasarī vajadzētu piebremzēt, jo šiem periodiski ražojošajiem tāpat jau būs gana daudz un spēcīgi dzinumi – šie augi nav lieki provocējami.
Dārzu jāpieskata nemitīgi. Ja pamana vēl tikko augušo un pēkšņi vīt sākušo zaru t.sk. upenēm, tad tas noteikti ir jāizgriež līdz pat pamatam. Tā var izpausties ogulājos tāda kaitēkļa kā stiklspārņa darbība, kas dzinumā iemitinājies, kāpuram izgraužot tā serdi, jau pērnajā sezonā. Iespējams, šo ievītušo zaru uzmanīgi sasmalcinot ar šķērēm, sastapsiet arī pašu kaitnieku. Ja nu koki kādu apstākļu ietekmē tomēr ir novārguši, nomocīti (parasti sala bojāti, vai saknes ilgstoši bijuši ar ūdeni piesātinātā augsnē), varētu sagaidīt arī mizgraužu urbtos caurumus zaros un stumbros. Ja šis kaitnieks ir sastapts iepriekš, derētu nodrošināties ar līmes vairogu lamatām (iesaka izmantot sarkanas) un kā pievilināšanas rīku izmantot degvīnu vai atšķaidītu spirtu, kas iekarams zem līmes vairoga kādā traukā, kas ļauj spirtam garot. Dažkārt plūmēm augļaizmetņi bagātīgi birst un tajos ir atrodams melns caurums, tad vaininieks ir plūmju zāģlapsene. Lai tās ietekmi mazinātu, jau plūmju ziedēšanas laikā dārzā izliekami caurspīdīgi plastmasas pudeļu trauki, kur kā šķidrums to ievilināšanai slazdā noderēs atšķaidīta sarūgusi pērnā “zapte”. Pavasarī kaitnieku ir daudz, ikvienam interesē sulīgās, barības vielām bagātās augu daļas.
Maijs noteikti ir laiks, kad turpinās stādīšana, gan tiem, kas guvuši vēsumā no saplaukšanas pasargātus stādus, gan izmantojot konteinerstādus, kurus jau saplaukušus pārstāda tam paredzētajā vietā saudzīgi, tā, lai augs to nepamana. Noteikti jaunstādītie augi ir jāaplej un mitruma nodrošinājums jāuzmana. Konkurence pēc mitruma un viegli pieejamām barības vielām ir jāmazina – apdobei 1 m diametrā jābūt brīvai no apauguma – tai jābūt rušinātai vai mulčētai.
Ja iestādīta ir nezarota vica un attiecīgā augstumā virs zemes tā ir īsināta, tad jāveicina pamatzaru ieveidošanās noteiktā augstumā uz stumbra. Lai to paveiktu, jebkurš jaunais dzinums jāizlauž, jānobrucina, ja tas veidojas līdz 80 cm no zemes. Tad apmēram 20 – 40 cm augstāk ieveidojami pamatzari. Lai nodrošinātu augšanu un šo zaru veidošanos, nezarotai vicai nedrīkst ļaut ziedēt, kas dažkārt raksturīgs ābelēm. Tiko skaidri izdalās ziedkopas, ziedi jānoplūc. Ja jūsu rīcībā ir bijis stāds ar jau ieveidotiem pamatzariem, tad pirmajā sezonā ir pieļaujams sagaidīt arī kādu augli, kas veidojas uz neliela augļzariņa, tai pat laikā uzmanot, lai galotne un pamatzaru gali turpinātu augt.
Noteikti pie laika ir jālikvidē konkurenti - dzinumi, kas veidojas galotnes jaunā dzinuma tuvumā. Tie ir parasti ir divi trīs. Konkurentzari galotnes tuvumā vienmēr tendēti augt spēcīgāk un veidot šaurāku atzarošanās leņķi ar vadzaru. Lai jūs iedrošinātu ķerties tam klāt, noteikti varētu noderēt arī kāds videomateriāls par ābeļu vainagu ieveidošanu. Kokam zarus, kas veidojas vietā, kur tas nav vajadzīgs, ir ļoti viegli izlauzt, kamēr tas mazs. Kā zināms, lauztas brūces aizaugs un apaugs daudz labāk kā grieztas.
Arī zemāk esošie zari, potenciāli pamatzari var veidot stāvus, šaurus zarus. Lai to mazinātu, jo sevišķi šķirnēm ar izteikti stāvu zarojumu, var izmantot koka veļas knaģus, ko virs dzinuma cieši klāt vadzarā iesprauž tad, kad jaunais dzinums sasniedzis vismaz 10 cm garumu. Ātrāk to izdarot, dzinuma augšana var tikt apstādināta pavisam. Svarīgi jauniem kokiem ieveidot vismaz divus pamatzarus pirmajā gadā, bet ne vairāk kā 5 – 6 zarus jaunām ābelītēm uz maza auguma potcelma. Zariem jābūt izvietotiem dažādā augstuma, tā, lai neveidotos mieturis.
Dārza siltākajās vietās, pie māju sienām jau modušās vīnogas. Ja tās uz ziemu bijušas nolaistas pie zemes, tās paceļamas un nostiprināmas, ražošanai domātos garākos zarus atsienot pēc iespējas horizontāli.
Autors: Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Dr. agr. Edgars Rubauskis