Attēlā:  Mičurina sorbaronijas (×Sorbaronia fallax nothosobsp. mitschurinii) jaunā raža (savvaļa, Jūrmala) [foto: A. Stalažs]

Jau 1980. gadu sākumā bija izteikts pieņēmums, ka tolaik bijušajā PSRS plaši kultivētie augi ir hibrīdas izcelsmes, bet pašiem augiem piešķirts nosaukums Aronia mitschurinii. Tikai mūsdienīgas DNS analīzes šī gadsimta sākumā deva iespēju apstiprināt, ka plaši kultivētie augi pieder sorbaroniju ģintij (×Sorbaronia), kā rezultātā 2013. gadā Aronia mitschurinii bija iekļauta sorbaroniju ģintī kā ×Sorbaronia mitschurinii, bet 2021. gadā, balstoties uz Starptautiskā aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodeksa nosacījumiem, nosaukumi ×Sorbaronia mitschurinii un ×Sorbaronia fallax tika atzīti par sinonīmiem.

Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss nosaka, ka visiem bekkrosiem var būt tikai viens zinātniskais nosaukumus, tāpēc formāli nosaukumi ×Sorbaronia mitschurinii un ×Sorbaronia fallax bija sinonīmi. Ņemot vērā, ka plaši kultivētie augi ir ×Sorbaronia fallax bekkross ar Aronia melanocarpa, tad šiem augiem dominē aroniju gēni un tie morfoloģijas ziņā ir daudz līdzīgāki aronijām, ne klasiski zināmajai mānīgajai sorbaronijai (×Sorbaronia fallax).

Ņemot vērā, ka agrāk sabiedrībai zināmie augi ×Sorbaronia mitschurinii s. str. un ×Sorbaronia fallax s. str. ir morfoloģiski atšķirīgi, lai būtu iespēja arī turpmāk šos augus nosaukt atšķirīgi, 2023. gadā nolemts ×Sorbaronia mitschurinii pacelt pasugas statusā, attiecīgi Mičurina sorbaronija (×Sorbaronia fallax nothosobsp. mitschurinii [=Aronia melanocarpa × ×Sorbaronia fallax]).

Līdz ar to turpmāk tos augus, kas Latvijā plaši kultivēti, kā arī ir pārgājuši savvaļā un reģionāli kļuvuši par invazīviem, nākotnē vairs nesauksim par “aronijām”, bet par Mičurina sorbaronijām. Ņemot vērā, ka šie augi ir ne tikai nozīmīgi kultūraugi, bet arī invazīvi augi, uz kuriem attiecināmā bioloģijas un ekoloģijas informācija agrāko gadu literatūrā bija norādīta Ziemeļamerikas sugām Aronia melanocarpa (melnaugļu aronija) un Aronia ×prunifolia (plūmjlapu aronija), tad Latvijas zinātnes padomes finansēta projekta lzp-2020/1-0179 ietvaros ir sagatavota plašāka informācija par šiem augiem. Tāpēc visi aicinātie iepazīties ar Mičurina sorbaronijām, to vēsturi un informāciju par saistītām sugām Latvijā šajā darbā “Sorbaronijas, nevis aronijas. Mičurina sorbaronija — no mākslīgi radīta vērtīga kultūrauga līdz invazīvai sugai” (2024).

Attiecībā uz aroniju ģints (Aronia) sugām, Latvijā dārzos un kolekcijās ir apstiprinātas tikai divas sugas: Aronia arbutifolia (sarkanā aronija) un Aronia melanocarpa (melnaugļu aronija), bet šo abu sugu dabiskais hibrīds Aronia ×prunifolia (plūmjlapu aronija) visticamāk Latvijā nav atrodams.

Attēlā: Melnaugļu aronijas lapa (Aronia melanocarpa) rudenī (Nacionālais Botāniskais dārzs) [foto: R. Strelčūns]

Jaunākā literatūra saistībā ar Mičurina sorbaroniju Latvijā

• Stalažs A., 2021. ×Sorbaronia mitschurinii: from an artificially created species to an invasion in Europe: repeating the fate of invasive Amelanchier ×spicata, a review. Journal of Plant Research 134, 497–507. https://doi.org/10.1007/s10265-021-01278-4
• Stalažs A., Bādere A., 2023. ×Sorbaronia fallax (C. K. Schneid.) C. K. Schneid. nothosubsp. mitschurinii (A. K. Skvortsov & Maitul.) nothosubsp. nov., with taxonomical notes on Aronia ×prunifolia ‘Floribunda’ sensu Cinovskis (Maleae, Amygdaloideae, Rosaceae). Phytotaxa 630 (3), 171–182. https://doi.org/10.11646/phytotaxa.630.3.1
• Stalažs A., 2024. Sorbaronijas, nevis aronijas. Mičurina sorbaronija — no mākslīgi radīta vērtīga kultūrauga līdz invazīvai sugai. Dobele, RPD Science, 67 pp.

Atbalsts: Šis darbs tapis Latvijas Zinātnes padomes finansēta projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (lzp-2020/1-0179) ietvaros