Pārlekt uz galveno saturu

ATLAS ziņu lapa Nr. 1

attels

Attēla autors: No DI arhīva

Programmas Horizon 2020 projekta ATLAS pirmajā ziņu lapā iepazīstiet projektu un padarīto pirmajā pusgadā; lasiet par projekta pirmo sanāksmi, kas notika Vācijā Bonnas pievārtē (Fraunhofer IAIS); ziņu lapā atradīsiet interviju ar projekta koordinatoru Dr. rer. nat. Stefan Rilling; ziņas par sešām no TOP 50 augošām Lauksaimniecības tehnoloģiju kompānijām (AgTech) pasaulē pēdējā gadā; uzziniet, kas ir vairāk izcelts projekta pirmajā publiskajā aptaujā par to, kas virzīs lauksaimniecības tehnoloģiju attīstību nākotnē u.t.t.

Īsumā sniedzot nedaudz ieskatu ziņu lapā:

Projekts ATLAS galvenokārt koncentrēts uz četrām aktivitātēm: datu apmaiņa starp lauksaimniecības mašīnām un datu apmaiņas servisa nodrošinātājiem; sensoru vadītas apūdeņošanas nodrošināšanu; datos balstītu augsnes apstrādi un uzturēšanu; kā arī mājlopu uzvedības analīzi.

Intervijā projekta koordinators Dr. rer. nat. Stefan Rilling norāda, ka projekts vieno ļoti dažādus tā dalībniekus, kuru mērķis ir sasniegt jaunu līmeni lauksaimniecības mašīnu, sensoru un datu apstrādes servisu savietojamībā. Tiek uzsvērts, ka šai savietojamībai tehniskais koncepts ir salīdzināms un balstās interneta tehnoloģijās, kas šodien tiek piedāvātas t.sk.: ražotāju “mākoņdokumentu” platformas, interneta un digitālā servisa nodrošinājums, kā arī lietotnes, pārvietojams datu apstrādes ierīces, kas izmanto standartizētu protokolu, tos pielāgojot un salāgojot, tā nodrošinot to visu savietojamību.

Projekta ATLAS viens no uzdevumiem ir mazināt vajadzību vienas iekārtas sniegtos datus nodot citai iekārtai manuāli, lai tā veiktu kādu darbību. Tā vietā paredzot automātisku datu pārraidi un programmu savietojamību. Precīza, datos balstīta lauksaimniecība var mazināt ietekmi uz vidi nodrošinot ilgstspējīgāku pārtikas ražošanu, mērķtiecīgi un lokāli ietekmējot konkrētus apstākļus lauksaimnieciskajā ražošanā. Perspektīvā lauksaimniecība aizvien vairāk saskarsies ar izaicinājumiem, pieaugot nozares digitalizācijai.
Projektā šobrīd tiek strādāts, lai izstrādātu augsta līmeņa iekārtu savietojamības “arhitektūru”, kas garantēs drošu iekārtu komunikāciju. Tāpat tiek strādāts pie komunikācijas nodrošināšanas starp sensoriem un agregātiem kā, piemēram, smidzinātājiem, kas attiecīgi reaģētu un tiktu vadīti atbilstoši situācijai. Aktīvi tiek strādāts pie `pilot` jeb demonstrējuma objektus izveides partnervalstīs, t.sk. Latvijā.

Ziņu lapā apskatītas arī sešas no TOP 50 augošām Lauksaimniecības tehnoloģiju kompānijām (AgTech) pasaulē pēdējā gadā, kā, piemēram, “AgriWebb” (Austrālija), “Farmobile” (ASV), “Farmers Business Network” (ASV), “Resson Aerospace” (Kanāda), “Fieldin” (Izraēla) un “Cropx” (Izraēla). Tās darbojas dažādās jomās – nodrošina datu vākšanu, pārrauga un digitāli vada darbus lopkopības fermās; darbojas lauka apstākļos, t.sk. sasaistot meteodatus un vadot, prognozējot, palīdzot pieņemt lēmumus kaitīgo organismu ierobežošanā, precīzajā mēslošanā, vadītu apūdeņošanu u.t.l.

Savukārt aptaujā, kur tika lūgts atzīmēt trīs tehnoloģiju virzītājus lauksaimniecībā no uzskaitītā:

  • 5G; Mākslīgais intelekts;
  • Autonomie transportlīdzekļi;
  • Blokķēdes;
  • Mašīnu, sensoru un datu analīzes instrumentu savietojamība;
  • Lietu internets;
  • Mobilās ierīces, Viedierīces;
  • Attālinātās piekļuves iespējas ierīcēm u.t.l., pirmās trīs vietas ieņēma:
  • Mākslīgais intelekts, Attālinātās piekļuves iespējas ierīcēm un Autonomie transportlīdzekļi.

Vairāk lasiet un skatiet ziņu lapā (angļu valodā).

Pievienots 17/04/2020