Noslēdzies ERAF projekts “Eiropas zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana dārzkopībā Latvijā”

Attēla autors: No DI arhīva

Noslēdzies 2021. gadā uzsāktais ERAF projekts “Eiropas zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana dārzkopībā Latvijā”. Projektā bija iesaistīti vairāki partneri – nodibinājums “Baltic Studies Centre”, SIA “LM Product” un ZS “Atvases”. Projektā īstenots starpdisciplinārs pētījums, kurā noskaidroti Eiropas Zaļā kursa prasību nodrošināšanas tehnoloģiskie risinājumi un to ieviešanas sociālie aspekti dārzkopībā, kas veicina to ieviešanas efektivitāti audzēšanas tehnoloģiju transformācijai un pilnveidošanai atbilstoši ražotāju iespējām un vajadzībām virzībā uz videi draudzīgu saimniekošanu.

Trīs gadu laikā praktiskie lauka izmēģinājumi veikti 3 dažādos eksperimentu blokos:

Dārzeņu audzēšana jauktajos stādījumos - starp dažādiem smaržaugiem un/vai balto āboliņu tika audzēti sīpoli, burkāni, kāposti un ķirbji ar mērķi izvērtēt blakusaugu ietekmi un piemērotību audzēšanai jauktajos stādījumos ar dārzeņiem kvalitatīvas ražas ieguvei. Augu kombinācijas pa gadiem atšķīrās. Blakus augi pildīja dažādas funkcijas: dzīvā mulča, slāpekļa piesaistītājs un repelenti.
Zemeņu audzēšana jauktajos stādījumos – kā blakusaugi tika vērtēti viengadīgais āboliņš, kliņģerītes, zirņi, samtenes, ķiploki un kāposti. Mērķis bija izvērtēt blakusaugu ietekmi uz zemeņu ražību un fitosanitāro stāvokli.
Zaļmēslojuma ieviešana dārzeņu saimniecībās – augu sekās iekļāva rudzu un vīķu mistru, viengadīgu dažādu augu mistru un divgadīgu dažādu augu mistru. Kā kultūraugus zaļmēslojuma efektivitātes izvērtējumam audzēja kāpostus, sīpolus, ķirbjus un kartupeļus.

Katrs gads bija izaicinājumu pilns, un nereti novērojumi un rezultāti atšķīrās starp projektu partneriem, ko viennozīmīgi ietekmēja gan atšķirīgie augsnes, gan meteoroloģiskie apstākļi. Izmēģinājumi tika īstenoti pielietojot līdzdalības zinātnes pieeju, t.i. zemnieki līdzdarbojās izmēģinājumu metožu izstrādē, lai metodika būtu maksimāli pietuvināta ražošanas apstākļiem. Tomēr jau pirmajā sezonā saskārāmies ar situāciju, ka, sākot īstenot pētījumu praktiski, tomēr teorija no prakses atšķiras. Viens no pārsteigumiem bija tas, ka baltais āboliņš ir krietni agresīvāks, nekā sākotnēji domājām – izplānotie augu sleju platumi (0.6 m) ir krietni par šauru. Optimāli būtu jāizvēlas vismaz 1.2 m plata sleja dārzeņu audzēšanai starp āboliņa slejām. Vislabāk baltā āboliņa klātbūtnē jutās ķirbji. Aromātaugi ne tikai skaisti izskatījās, bet arī pildīja kaitēkļu dezorientiera funkciju. Izteiktāk tas bija novērojums variantā, kur starp lavandām auga kāposti. Kāpostu balteņi ļoti intensīvi lidoja uz lavandām, tātad arī turpat blakus esošajiem kāpostiem. Sākotnēji bija lielas bažas, ka kāposti tiks spēcīgi invadēti ar balteņa kāpuriem, bet rezultātā raža bija augstāka un kvalitatīvāka – ar mazāk balteņa bojātiem augiem, nekā vienlaidus stādījumā. Arī audzējot kāpostus starp salvijām, tika iegūta ļoti laba raža. Arī sīpoli un burkāni deva ļoti labu un kvalitatīvu ražu, augot starp salviju rindām. Viens no nozīmīgiem secinājumiem ir tāds, ka audzējot jauktajos stādījumos daudzgadīgos aromātaugus, tiem ir jāieplāno pietiekami platas slejas, atkarībā no auga pat līdz metram, jo citādi dārzeņi tiks nomākti vai tiem būs nepietiekami daudz vietas.

Zemenes ir piemērotas jaukto stādījumu veidošanai, jo tām parasti tiek lietoti salīdzinoši lieli rindstarpu attālumi, vienīgi ir problēma šādā sistēmā nodrošināt tehnoloģisko procesu mehanizāciju. Tādēļ šis zemeņu audzēšanas variants vairāk būs piemērots mazām saimniecībām, vai saimniecībām, kas saimnieko ar vidi saudzējošām metodēm. Arī šajā eksperimentā bija krasi atšķirīgi rezultāti starp projekta partneriem, bet kopumā jāsaka, ka šāda audzēšanas metode, atkarībā no starpauga, var samazināt nestandarta ogu īpatsvaru. Katrā ziņā jaukto stādījumu tehnoloģija nenodara kaitējumu zemenēm. Jauktais stādījums pozitīvi ietekmē augsni – tajā pieaug organisko un augiem pieejamo minerālo vielu saturs.

Eksperimentos ar zaļmēslojumu būtu nepieciešams vēl ilgāks izpētes process, lai pilnīgi novērtētu tā ietekmi uz kultūraugu ražu, jo šis eksperiments bija tikai abās dārzeņkopības saimniecības un, ja vienā saimniecībā zemākā raža bija pēc divgadīgā zālmēslojuma iestrādes, tad otrajā bija pilnīgi pretēji. Nenoliedzami, zaļmēslojums viennozīmīgi pozitīvi ietekmē augsnes mikrobioloģisko aktivitāti.

Tāpat arī projekta laikā ir izveidoti vairāki video sižeti, kur var iepazīties ar to, kā šāda audzēšanas sistēma/prakse darbojas ne tikai izmēģinājumos Dārzkopības institūtā, bet arī bioloģiskā dārzeņu audzēšanas saimniecībā.

logo