Projekts ietvēra vairākus virzienus, un pamatā tieši bija šo augu audzēšana. Uzskata, ka tieši zaļmēslojums ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt augus ar barības vielām, nekā taisot kompostu vai audzējot starpkultūru augus – tur, protams, ir savi labumi, bet sarežģītāk tehnoloģiski to izpildīt. Ne tikai šī projekta pieredze, bet kopumā darba pieredze rāda, ka augsnes ielabošana ir grūta. Ja strādā ar ķīmiskām metodēm, rezultāts ir ātrs, bet, saimniekojot videi, draudzīgi rezultāts ir ļoti lēns. Bija interesanti projekta laikā, ka ne vienmēr, kur augi izskatījās labāk, bija labāka raža. Bieži vien varēja novērot, ka augs savu potenciālu izdod pēdējā/ražas veidošanas periodā. Zaļmēslojuma eksperimentā, kur bija trīs dažādi, zaļmēslojuma varianti papildus analizēja vai un kāda būs atšķirība, ja, pusē lauka vēl papildus uzsākot eksperimentu, iestrādāja 6 t/ha kūtsmēslu. Kopumā ražas atšķirības bija niecīgas, bet, tā kā lauks bija gana liels, tad arī varēja atšķirības ražā rasties no lauka augsnes atšķirīguma. Vispamanāmākā zaļmēslojuma ietekme, bija laukā, kur auga divgadīgais zaļmēslojums - tur dārzeņi iedeva zemāku ražu, nekā viengadīgā zaļmēslojuma laukā. Ir pārliecināts, ka pozitīvā divgadīgā zaļmēslojuma pēcietekme būtu gadu vēlāk, jo zaļmēslojums vēl nepaspēja kārtīgi sadalīties, iespējams, pa vēlu tas tika iestrādāts, kā rezultātā šajā variantā bija par daudz organiskās vielas, bet par maz slāpekļa. 

Dārzeņu eksperimentu laukā, kur starp kāpostiem, sīpoliem, ķirbjiem un burkāniem auga dažādi aromātaugi un baltais āboliņš arī novēroja, ka baltais āboliņš ir agresīvāks, nekā bija gaidīts, ka svarīgi ir laicīgi to appļaut, lai neapgrūtina pamatkultūrauga augšanu. Šajā 2023. gadā bija iegūta labākā sīpolu raža, kas skaidrojams ar to, ka jūlijs bija mitrāks kā abos iepriekšējos gados. Kā arī svarīgi ir domāt par starpkultūru drogu ievākšanu un realizāciju. Novēroja, ka dārzeņu eksperimentu laukā sīpoliem nebija miltrasa, bet zaļmēslojuma laukā gan tās bija. Kā arī pie šī gada sausā pavasara novēroja, ka mazāki augi pavasarī bija variantos, kur starpkultūrā tika audzēti daudzgadīgie aromātaugi, kas paņēma jau tā trūkstošo mitrumu. Atzīst, ka dārzeņu izaudzēšana bez papildus mitruma nodrošināšanas ir teju neiespējama. Lai arī pilienlaistīšana ir efektīvāka, tomēr izmanto laistīšanu no augšas, lai neveidojas lieks plastmasas piesārņojums. Visgrūtāk sausuma dēļ šogad gāja ar burkāniem, bet par laimi tomēr izdevās iegūt labu burkānu ražu. Novērots, ka bieži vien zem fantastiski skaista laksta nav skaists burkāns. Kā arī cenšas vēlāk sēt, lai būtu mazāka iespējamība ar burkānu mušas izplatību. Kāpostiem augstākā raža bija variantā ar āboliņu, šāda tendence bija novērota arī otrai projekta saimniecībai, bet Dārzkopības institūtā šajā variantā bija zema raža. Lavandas ziedēšanas laikā, arī bija novērojams, ka kāpostu balteņa tauriņi koncentrējās lavandās, bet kāpostu bojājumi nebija būtiski. 

Attiecībā par, starpkultūru audzēšanu zemeņu starprindās, doma ir laba, bet tas prasa papildu ravēšanas darbu. Šogad tas bija īpaši izaicinoši, jo sausākais pavasaris šķiet pēdējo 30 gadu laikā. Pa variantiem atšķirības bija vērojamas, bet ne krasas, kas arī varēja būt nedaudz lauka ietekmes pēc. Pirmajā gadā, zirņi, viengadīgais āboliņš atstāja pozitīvu iespaidu, bet tas nebija milzīgs. A. Mangulis saka, ka nevajag uzreiz cerēt, ka eksperimenta ietekme būs milzīga. Lai arī eksperimentā bija vēla zemeņu šķirne ‘Malvīne’, būtu labi, ja izdotos, ka samtenes ziedētu reizē ar zemenēm, tad to labvēlīgā ietekme varētu būt pamanāmāka, bet tad nepieciešams silts pavasaris, lai samtenes varētu agrāk izstādīt. Nereti gan arī lauka atšķirības iedot lielāku ražas atšķirību nekā fiziskas cilvēku darbības. Novēroja, ka bieži vien zemenēm pirmie sāka ražot mazākie augi. Bija arī sajūtama salmu mulčas pozitīvā ietekme, jo īpaši šā gada pavasarī, kad ilgāk aizturēja mitruma resursus.