Par Dārzkopības institūtu

Pētniecība

Dārzkopības institūts ir viens no vadošajiem augļkopības un dārzeņkopības pētniecības centriem Ziemeļvalstīs. Latvijas zinātnieki Dobelē un Pūrē jau 80 gadus pēta un rada jaunas Baltijas apstākļiem piemērotas dārzaugu šķirnes, pēta videi draudzīgas dārzu sistēmas, izstrādā inovatīvus pārtikas produktus, veic pētījumus augu bioloģijā tā izzinot un papildinot zināšanas pielietojot modernas mūsdienīgas tehnoloģija, kā arī rīko dažādus pasākumus un uzņem apmeklētājus ceriņu un augļu dārzā.

Institūta darbā saplūst zināšanas, dabas spēks un sirds darbs – tieši tāpat kā pavasarīgo ceriņu smarža, kas mijas ar pašu audzētu augļu un ogu garšu – nelielu gabaliņu Latvijas!

Gan Dobelē, gan Pūrē tiek pētītas un pilnveidotas mūsdienīgas audzēšanas tehnoloģijas, kas palīdz ražot produktīvāk un efektīvāk, izmantojot vidi saudzējošas un ilgtspējīgas metodes, iegūstot augstas kvalitātes augļu un ogu ražu. Zinātnieki veic pētījumus molekulārajā bioloģijā un augu fitopatoloģijā. Kā vienu no jaunākajiem var minēt mūsu zinātnieku veikto pētījumu par visiem pazīstamā E vitamīna mazāk zināmiem savienojumiem - tokotrienoliem, kas atrodami mūsu reģionā pieejamos augos.

Mūsu zinātnieku sasniegumi ir svarīgi ne tikai lokālajā, bet arī pasaules mērogā. Piemēram, 2012. gadā institūts viens no pirmajiem pasaulē reģistrēja krūmcidoniju šķirni ’Rasa’. Vairāk lasi sadaļā “Zinātne un inovācijas”. 

Zināšanu nodošana sabiedrībai

Ik gadu institūta zinātnieki izstrādā inovatīvas receptes un augļu, ogu pārstrādes produktus, pilnveido audzēšanas un uzglabāšanas tehnoloģijas. Dārzkopības institūta speciālisti sniedz konsultācijas uzņēmējiem un vada izglītojošus pasākumus dārzkopības jomā. Vairāk par šīm iespējām lasi Dārzkopības zināšanu un tehnoloģiju pārneses centra mājaslapā fruitechcentre.eu vai apskati aktuālo notikumu kalendāru.

Komercaudzēšanai pieejamas gardu un bioloģiski augstvērtīgu augļaugu šķirnes, kas ir slimībizturīgas, ar dažādu ienākšanās laiku un viegli kopjamas. Lepojamies ar pēdējos gados reģistrētām un reģistrācijai iesniegtām ābeļu, saldo ķiršu, aprikožu, krūmcidoniju un pat meloņu šķirnēm. Līdzās augļaugiem selekcionāriem izdevies izdalīt arī jaunas ķiploku un sīpolu šķirnes. Īpaši jāizceļ Latvijā radītās ābeles 'Ināra’, ‘Raivo’ un jaunā ziemas ābeļu šķirne ‘Felicita’, kas izmēģinājumos uzrādījusi paaugstinātu izturību pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem.

Šķirņu kolekcijas un izmēģinājumi

Dārzkopības institūta plašākie izmēģinājumi un kolekcijas atrodas aptuveni 70 km no Rīgas, Dobeles pievārtē – vietā, kur Austrumkurzemes augstiene pāriet Zemgales līdzenumā. Klimatiskie apstākļi šajā reģionā ir īpaši piemēroti augļkopībai, tāpēc šeit iespējams audzēt arī tādas augļaugu kultūras un šķirnes, kuru audzēšana Latvijā ne vienmēr izdodas citur - saldos ķiršus, aprikozes, persikus un citus augļaugus.

Mūsu dārzs visplašāk zināms kā mājvieta Eiropā plašākajai ceriņu kolekcijai, kurā vienuviet apskatāmas vairāk kā 300 dažādas šķirnes un sugas. Taču Dārzkopības institūts var lepoties arī ar vienu no plašākajām ābeļu šķirņu kolekcijām Latvijā – aptuveni 600 šķirnēm. Kolekciju veido agrās un vēlās, vasaras, rudens un ziemas ābeles, kā arī dekoratīvās un kolonnābeles. Ir arī Baltijas valstīs plašākās saldo ķiršu, plūmju, bumbieru, aprikožu, krūmcidoniju un ogulāju kolekcijas, kas  nepārtraukti tiek papildinātas un pilnveidotas.

Pūrē savukārt koncentrēti institūta dārzeņu pētījumi un ģenētisko resursu kolekcijas. 

Kultūra

Ik gadu ceriņu ziedēšanas laikā institūts piedāvā plašu kultūras programmu. Lielu atpazīstamību ieguvis klasiskās mūzikas koncerts maija izskaņā, kas klausītājus priecē jau kopš 2002. gada. Savukārt jūlija sākumā institūta ķiršu dārzos laipni gaidīti saldo un skābo ķiršu cienītāji – ķiršus iespējams gan degustēt, gan lasīt, gan iegādāties. Par godu ābolam katru gadu oktobra sākumā Dobelē tiek rīkoti Ābolsvētki.

Dārzkopības intitūta ēkā Dobelē, namā, kur dzīvoja un strādāja selekcionārs Pēteris Upītis, atrodas viņa vārdā nosauktais Dārzkopības muzejs, kas atklāts 1979. gadā, balstoties uz paša selekcionāra P. Upīša testamentā izteikto vēlmi. Par muzeju un iespējām to apmeklēt vairāk lasi šeit.