Kaņepju sēklu kvalitāte - riski un iespējamie risinājumi

ZS 'Lojas ' un SIA 'Spelta' jau daudzu gadu garumā attīsta kaņepju audzēšanu un pārstrādi. Sākot ar 2021.gadu, kad reģistrēta pirmā Latvijā izveidotā kaņepju šķirne ‘Loja’, saimniecības uzsākušas arī šīs šķirnes sēklaudzēšanu, audzējot visas sēklaudzēšanas kategorijas. Šādi - pilnā apjomā, kaņepju sēklaudzēšana Latvijā līdz šim nekad nav veikta.
2024.gadā sēklu tirgū tika piedāvāta pirmā lielāka apjoma šķirnes ‘Loja’ C sēklu kategorijas partija, kas ir viens no iemesliem, kādēļ 2024.gadā Latvijā būtiski palielinājušās kaņepju audzēšanas platības (saskaņā ar LAD datiem attiecīgi 830 ha 2021.gadā un 1515 ha 2024.gadā).
Tomēr, paplašinoties kaņepju audzēšanas platībām, saimniecības ir saskārušās ar jauniem izaicinājumiem. 2024.gada un 2025.gada kaņepju sēklas “Loja” ražai ir konstatēti ļoti zemi dīgtspējas rādītāji, kas apgrūtina tās realizāciju, samazinot ieņēmumus, kā arī var negatīvi ietekmēt nākamās ražas apjomu un kvalitāti. Tāpat saimniecības vairākkārt ir saskārušās ar izaudzēto pārtikas kaņepju sēklu neatbilstību pārtikas kvalitātes prasībām, tieši raugu un pelējuma rādītāja parametrā. Līdz šim nav skaidri zināms iemesls, kas to ir izraisījis. Šobrīd kā
iespējamie minējumi iemeslam ir sēņu slimības vai gūtie mehāniskie bojājumi sēklu kulšanas un/vai apstrādes procesā, taču nav izslēgts vēl kāds cits iemesls, kas līdz šim pat teorētiski nav apzināts. Patieso iemeslu varētu identificēt ar zinātnisku pieeju, apkopojot un vērtējot
visus faktorus. Kā sēklu šķirošanas blakusprodukts ir arī sēklas, ko var izmantot kā pārtikas izejvielu, kas ir SIA ‘Spelta’ svarīgākā specializācija. Tomēr pašlaik nav zināšanu par to, vai, pieaugot slimību intensitātei, nepieaugs sēklu inficēšanās ar mikotoksīniem, kas ir
viens no būtiskiem kvalitātes kritērijiem. Tāpēc projektā plānots sadarboties ar Dārzkopības institūta pētniekiem, jo institūtā attīstīta spēcīga kapacitāte augiem kaitīgo organismu sastopamības un diagnostikas pētījumos un vienlaikus audzēt pētnieku zināšanu bāzi. Līdz
ar to projekta realizācija ļaus atrast zinātniski pamatotu iemeslus, kas izraisa sēklu dīgtspējas un kvalitātes rādītāju pasliktināšanos, ražošanas apstākļos iztestētu iespējamos risinājumus un tos ieviestu ražošanas tehnoloģiskajā procesā.

Projekta mērķi ir: sadarbojoties pētniekiem, lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem, izstrādāt risinājumus kaņepju audzēšanas un sēklu apstrādes tehnoloģijai kvalitatīvu kaņepju sēklu ieguvei sēklaudzēšanas un pārtikas nozaru vajadzībām.
Projekta uzdevumi:

1. Noskaidrot Latvijas klimatiskajos apstākļos svarīgākos audzēšanas un sēklu tehnoloģiskās apstrādes iemeslus, kas ietekmē sēklu kvalitātes rādītājus sēklu izmantošanai pārstrādē un/ vai sēklaudzēšanā (dīgstpēja, inficēšanās ar sēņu slimībām, sēklu kontaminācija ar mikotoksīniem).
2. Atbilstoši identificētajiem iemesliem ražošanas apstākļos veikt izmēģinājumus, lai uzlabotu kaņepju sēklu kvalitātes rādītājus.
3. Apkopojot rezultātus, izstrādāt risinājumus kaņepju audzēšanas un sēklu apstrādes tehnoloģijai kvalitatīvu sēklu iegūšanai.

Projekta laikā pētījumi un darbības tiks veiktas divos galvenajos virzienos:

1. Faktoru izpēte, lai atrastu iemeslus, kas var ietekmēt kaņepju sēklu kvalitāti. Trīs veģetācijas sezonas četros uzskaites laukos, kas izvietoti dažādos Latvijas reģiono,s tiks veikta rūpīga datu ievākšana par  visiem audzēšanas, novākšanas, sēklu sagatvošanas posmiem, lai identificētu iemeslus sēklas kvalitātes rādītāju pasliktināšanai. Dārzkopības institūta zinātnieki ievāks sēklu paraugus, izdalīs sēņu slimības un tām veiks DNS analīzes, lai precīzi identificētu, kādas slimības sastopamas uz kaņepju sēklām Latvijā. Tāpat tiks veiktas sēklu dīgstpējas, mikotoksīnu (tai skaitā ohrtatoksīns, aflatoksīni, alternaria toksīni), rauga un pelējuma sēņu analīzes. Šī izpēte ļaus izdarīt secinājumus par iespējamiem risinājumiem audzēšanas un sēklu apstrādes tehnoloģijās, lai uzlabotu sēklu kvalitāti.
2. Risinājumu pārbaude. Balstoties uz iegūtajiem novērojumu rezultātiem, Otrajā un trešajā projekta gadā paralēli līdz šim lietotajai tehnoloģijai, vienā kaņepju laukā ar integrēto audzēšanas metodi (ZS 'Lojas') un vienā lauka ar bioloģisko audzēšanas metodi (SIA 'Spelta') tiks ierīkoti ražošanas izmēģinājumi , lai meklētu tehnoloģiskos paņēmienus sēklu kvalitātes rādītāju uzlabošanai
   Pēc projektā beigām projektā ieviestās zināšanas saimniecības plāno ieviest savā ražošanas praksē

 Projekta sadarbības partneri:

• Mazsalacas pilsētas lauku teritorijas Mareka Bērziņa
• zemnieku saimniecība "LOJAS"
• SIA 'Spelta'

Projekta kopējais finansējums EUR 99 936.54 

ELFLA finansējums EUR 69 955.57

Līdzfinansējums EUR 29 980.98