Noslēdzoties projekta “Zināšanās balstīta Baltijas sidra ražošana un zīmola izveide mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei un konkurētspējai” (Baltijas sidrs) kārtējā posmam, rodams zināms priekštats par kopā paveikto.

Izvērtēti divu sezonu sidram piemēroto ābolu šķirņu un šķirņu kandidātu augļu īpašības. Ņemot vērā ražošanas īpatnības (ražošanas periodiskums, salnu un ziemcietība ietekme), turpmākam darbam atlasīts darba materiāls, kam iegūti vismaz divu gadu dati. Iegūstot vismaz trīs gadu ražas, augļu vērtējumu un analīzi, ir iespējams definēt tendences un sakarības, sasaistot ar genotipu stabilitāti noteiktos augsnes un klimatiskajos apstākļos.

Vērtēti ne tikai augļi, bet arī ābolu sulas īpašības, kā arī vienā no projekta sanāksmēm kopā ar projekta partneriem un sidra ražotājiem vērtēti eksperimentālo sidru paraugi. Saskaņā ar terroir jēdzienu (apvieno dabas un cilvēka radīto elementu kopumu) šo sidru darīšanai testētas trīs ābolu šķirnes (‘Auksis’, ‘Dabinett’ un ‘Sinap Orlovskij’), kas audzētas gan Latvijā, gan Igaunijā. Lielākā atšķirība noteikta šķirnes ‘Dabinett’ sidram – Igaunijā audzētie āboli dzērienam piešķīra intensīvāku rūgtumu ar ilgāku pēcgaršas noturību, savukārt aromāts novērtēts līdzvērtīgi ar Latvijā ražoto sidru. Ar izteiktāku skābumu un maigāku garšu izcēlās no ‘Auksis’ un ‘Sinap Orlovskij’ šķirnēm gatavotie sidri, turklāt audzēšanas vietai nebija tik būtiska ietekme.

Veidojot Terroir kartes pamatu reģionam, apkopoti sidra darināšanas principi, raksturoti dārzu kopšanas apstākļi, augsnes īpašības un klimats. Nozīmīgākās ābeļu šķirnes un hibrīdi (genotipi) īsi raksturoti, kā ari sakārtoti pēc šķīstošās sausnas un skābju attiecības krītošā secībā no saldākiem līdz skābākiem. Šī ir pirmā Baltijas sidra terroir karte, ko karti izstrādāja Latvijas Lauku tūrisma asociācija, Igaunijas Lauku tūrisma organizācija, Dārzkopības institūts (Latvija) un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes Polli Dārzkopības pētniecības centrs.