Pārlekt uz galveno saturu

Ceriņu dārzs

Dārzkopības institūta dārzs zied tāpat kā katru gadu un Eiropas lielākā ceriņu kolekcija vilina tuvākus un tālākus viesus baudīt ceriņu skaistos ziedus un reibinošo aromātu. Taču šosezon ir savādāk!

Būsim atbildīgi, ievērosim noteikumus un izbaudīsim ceriņu ziedoņa īslaicīgo, bet tik skaisto piedzīvojumu!

No 15. maija Ceriņu dārzs un Dārzkopības institūta veikaliņš ir atvērts katru dienu no plkst. 9.00 līdz 21.00

IEEJAS BIĻEŠU CENAS DĀRZKOPĪBAS INSTITŪTA DĀRZĀ

  • 4,00 EUR - pieaugušajiem
  • 3,00 EUR - skolēniem, senioriem, 3. grupas invalīdiem
  • 10,00 EUR - ģimenēm ar bērniem (1-2 pieaugušie ar bērniem vecumā no 7-18 gadiem)

Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem, bērnu namu, internātskolu, dārzkopības skolu audzēkņiem, personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti un to pavadošajai personai, Latvijas muzeju darbiniekiem, ICOM (Starptautiskā muzeja padome) biedriem.

DĀRZA APMEKLĒJUMA NOTEIKUMI

  • Uzturoties dārzā un pārējā institūta teritorijā ievērojiet 2 m savstarpējo distanci.
  • Dārza apmeklētāju grupas līdz 25 cilvēkiem.
  • Ģimenes, kāzu, kristību un citu svētku fotosesijas, kā arī svinības dārzā ir jāpiesaka laicīgi pirms dārza apmeklējuma
  • Būsim atbildīgi – ceriņus baudīsim no droša attāluma, nepieskarsimies ziediem un tuvu nesmaržosim!

Sazinieties ar mums: 

  • Dārza apmeklējuma pieteikšana grupām līdz 25 cilvēkiem, fotosesijām un citiem pasākumiem: Inese, T. 26408655
  • Stādu tirdzniecība: Baiba, T. 29126471
  • Pārstrādes produktu tirdzniecība: Irita, T. 29196201
  • darzkopibasinstituts@gmail.com

Sekojiet līdzi Dārzkopības institūta aktuālajai informācijai mūsu Facebook lapā.

Par ceriņiem Latvijā

Ceriņš ir viens no tiem nedaudzajiem košumkrūmiem, kas maijā apbur ar savu reibinoši valdzinošo smaržu, un ir kļuvis par neatņemamu Latvijas mājsaimniecību un pilsētvides ziedošās ainavas sastāvdaļu. Taču lielu izbrīnu rada tas, ka šis krāšņais krūms ir ienācējs mūsu dārzos un tā audzēšanas vēsturei Latvijā ir aptuveni 200 gadu. Kurzemē dēvēts par pliederi, Latgalē – par beseņu un besakūku, mainījis dzimumu no cerīnes uz ceriņu, parastais ceriņš Syringa vulgaris kopā ar dažiem radagabaliem ir kļuvis par pašsaprotamu un neatņemamu košumkrūmu mūsu dārzos. 

Latvijā ceriņi tiek audzēti kopš 19. gadsimta otrās puses. Jau 1870. gadā Šoha dārzniecībā Salaspilī varēja iegādāties šķirņu ceriņus, bet 20. gadsimta sākumā – arī vairākas franču selekcionāru Lemuānu dzimtas kokaudzētavā radītās  skaistāko ceriņu šķirnes. 19.gadsimta beigās populārākās bija šķirnes ‘Andenken an Ludwig Späth’ un ‘Fürst Bülow’, kas izveidotas Špētu dzimtas kokaudzētavā Vācijā.  Turklāt šķirne ‘Andenken an Ludwig Späth’ nav zaudējusi savu nozīmi arī mūsdienās, kad sastopams bagātīgs ceriņu šķirņu klāsts. 

Dobele ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur aizsākās ceriņu šķirņu stādīšana un selekcionēšana audzēšana. 19. gadsimta otrajā pusē ievērojamais mācītājs un etnogrāfs Augusts Bīlenšteins vācu mācītājmuižā izveidoja parku, kas bija ievērojams ar daudzām retām augu sugām, tai skaitā ceriņiem. Viena no viņa kolekcijas šķirnēm, kura aug arī Dārzkopības institūta ceriņu kolekcijā ir ‘President Grevy’. 

Latvijā lielākās un bagātīgākās ceriņu kolekcijas atrodas šeit, Dārzkopības institūtā, arī Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un Kalsnavas arborētumā. 

Dārzkopības institūta Ceriņu dārza kolekcijas pamatlicējs ir ievērojamais dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis (1896–1976), kas sirdī bija mākslinieks, interesējās par fotografēšanu, dzeju un mūziku. Institūta Ceriņu dārza kolekcija ir izveidota uz Pētera Upīša selekcionēto ceriņu šķirņu un hibrīdu bāzes, to papildot ar citās valstīs izveidotām šķirnēm. Kolekcijas mērķis ir saglabāt un uzturēt Pētera Upīša darba augļus, iepazīstināt apmeklētājus  ar ceriņu daudzveidību un selekcionāru veikumu. Kopš izveidošanas ceriņu stādījums kļuvis par iecienītu apskates objektu Dobelē, kas piesaista plašu apmeklētāju loku. Ceriņu dārza kopējā platība ir 4,5 hektāri, kuros aplūkojama lielākā ceriņu kolekcija Baltijā – ap 240 dažādu ceriņu šķirņu un hibrīdu. Lielāko kolekcijas daļu veido Pētera Upīša veikums, ko papildina Laimoņa Kārkliņa un ārzemju selekcionāru šķirnes. 

Cerinu darzs

Cerinu darzs

Cerinu darzs

Cerinu darzs