"Laiks, kuru pavadīju Vidzemes Augstskolas studiju praksē Dārzkopības institūtā novērojot, ka institūts ir ne vien vadošā dārzkopības zinātnes organizācija Latvijā, ilggadēji apmeklētākais tūrisma objekts Dobeles novadā, kurā jau kopš tā pirmsākumiem zinātnisks dārzs tiek veidots kā atvērta telpa mākslas un kultūras aktivitātēm, bet arī organizācijas sociālā ‒ vides un sabiedrības izglītības funkcija, kā arī līdzšinējie sociālo izaicinājumu risināšanas veidi, piemēram, darba integrācija, sociālo projektu prakse, produkti sociālam riskam pakļautam sabiedrības grupām iedvesmoja meklēt veidu kā vienā pētījumā apvienot šo īpašo platformu un mākslas kā impulsa pozitīvām sociālām pārmaiņām pielietojumu.

Es domāju, ka daudzi teorētiķi un praktiķi piekritīs, ka gan daba, gan māksla ir fundamentāli cilvēces iedvesmas avoti un par to liecina arī mana pieredze. Tie ir tie brīži, kas ļauj justies patiesam un apzināties savas vērtības un, manuprāt, tas nav brīnumus, ka uzturēšanās šādā vide iedvesmo dalīties, radīt un no jauna atklāt, ko arī apliecina organizācijā iepazītās personības un to līdzšinējie darba augļi zinātnē un tūrismā.

Par pētījuma mērķi tika izvirzīts izpētīt iespējas Dārzkopības institūta Ceriņu dārza tūrisma produktu piedāvājumā integrēt sociāli inovatīvas mākslas prakses, kā arī atspoguļot to iespējamos attīstības virzienus lietišķos priekšlikumos, kā rezultātā tapa cikla „Kultūras ziedonis Ceriņu dārzā 2018‟ koncepts un piedāvātas idejas ar sociālo mākslu saistītu produktu attīstībai nākotnē. Pētījumā tapušais teorētiskais koncepts nobrieda lēni un pakāpeniski. Jāteic, ka arī šobrīd nu jau augstākā līmenī, proti, maģistrantūras studijās lūkojos pēc virzieniem, kā šādās prakses attīstīt un pilnveidot."

Iepazīties ar Adeles Bērziņas bakalaura darbu ir iespējams, apskatot pievienoto dokumentu.