Dārzkopības institūta zinātnieki Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēniem palīdz apgūt jaunas zināšanas ZPD izstrādē
Kopš 2008. gada Dārzkopības institūtā zinātniski pētnieciskos darbus (ZPD) izstrādājuši 28 Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēni. Tajos pētīti: bumbieri, āboli, ķirši, plūmes, meža zemeņu lapas, upenes, smiltsērkšķi, sulas un ievārījumi, jogurti ar dārzeņu piedevu un daudzas citas ar bioloģiju saistītas interesantas tēmas.
2019. gadā ZPD izstrādāja pieci 11. klašu skolēni, pētījumos uzsverot aktualitātes, kas saistītas gan ar veselīgu uzturu, gan ar vides un klimata izmaiņām. Konsultantu lomā darbojās Dārzkopības institūta zinātnieki: D. Segliņa, I. Krasnova, A. Stalažs, I. Mišina un V. Radenkovs.
Paulas Kristapsones tēma saistīta ar jauniešu vidū tik populāro smūtiju lietošanu un to veselīgumu. Darba gaitā tapa jauns, inovatīvs produkts – sausais augļu un dārzeņu maisījums smūtiju pagatavošanai. Produkti izstrādāti uz kaltētu augļu un dārzeņu pulveru bāzes, nepievienojot saldinātāju, uzsverot nepieciešamību mazināt cukura daudzumu uzturā.
Evelīna Vecvagare pētīja fermentētu ābolu spiedpalieku izmantošanas iespējas kēksu uzturvērtības paaugstināšanai. Augļu spiedpalieku pārstrāde ir viens no bezatlikumu tehnoloģijas risinājumiem, kā ne tikai mazināt vides piesārņojuma riskus, bet arī izmantot citu produktu ražošanā, uzlabojot to sensorās īpašības un paaugstinot uzturvērtību. Pētījumā iegūtie dati apstiprina izvirzīto hipotēzi, ka fermentētas ābolu spiedpaliekas garantē labas kēksu sensorās īpašības salīdzinājumā ar neapstrādātām ābolu spiedpaliekām.
Artis Beisjuks pētīja aroniju ķīmisko sastāvu un izstrādāja jaunus pārstrādes produktus: sulu ar samazinātu tanīnu saturu un spiedpalieku ekstraktus. Darba gaitā veica produktu sensoro novērtēšanu, kā arī noskaidroja kāda daļa no bioloģiski aktīvajām vielām (antociānīni, fenoli, tanīni, skābes, flavonoīdi) paliek pārstrādes produktos. Darbā izvirzītā hipotēze apstiprinājās: pievienotais absorbents (aktīvā ogle) samazina tanīnu saturu aroniju produktos, padarot to garšu maigāku.
Anna Kosinkina pētīja afidofāgo mārīšu faunu ķiršplūmju laputu (Brachycaudus divaricatae) kolonijās ķiršveida plūmju (Prunus cersifera) dzīvžogos, skaidrojot mārīšu sugas, kurām šīs laputis būtu nozīmīgas, paplašinot vietējo mārīšu barošanās un savairošanās iespējas. Pētījumā daļēji apstiprinājās izvirzītā hipotēze, jo no trim Latvijā biežāk sastopamajām mārīšu sugām ķiršplūmju laputis bija visnozīmīgākās divpunktu mārītēm (Adalia bipunctata), nedaudz mazākā nozīmē septiņpunktu mārītēm (Coccinella septempunctata), bet trešā suga, rakstainā mārīte (Propylea quatuordecimpunctata) bija ļoti reti.
Beāte Cehanoviča pētīja balto vīngliemežu (Xerolenta obvia) populācijas lielumu. Šie gliemeži Latvijā ienākuši ar vilciena starpniecību un līdz šim nekur nebija veikti populācijas lieluma aprēķini, tam izmantojot Džollija-Sēbera aprēķinu modeli, kas ļauj noteikt populācijas lielumu atvērtām populācijām. Aprēķinātais maksimālais populācijas lielums bija 1681 gliemezis, kas teorētiski apdzīvoja uzskaites teritoriju. Rezultātam var būt praktiska nozīme dabas aizsardzībā, jo baltie vīngliemeži ir sveša un potenciāli invazīva suga, kas var ieviesties sausos kāpu biotopos, tur izmainot mikroklimatu. Pētījumā secināts, ka līdzīga rakstura izpēte nepieciešama ilglaicīgā pētījumā, skatot dažādas šīs sugas populācijas, lai iegūtu vairāk zināšanu par sugas populāciju lielumiem un to dinamiku.
