Silvija Ruisa 1965. gadā pabeigusi LLA Agronomijas fakultāti, iegūstot agronoma specialitāti. 1968.-1974.gg. strādājusi LLA Mikroelementu Zinātniski pētnieciskajā laboratorijā. 1970. gadā aizstāvējusi disertāciju, iegūstot Lauksaimniecības zinātņu kandidāta grādu par tēmu „Slāpekļa minerālmēslu ietekme uz sēto kultivēto zāļu ražu un kvalitāti”, bet 1992. gadā Lauksaimniecības zinātņu doktora (Dr.agr.) grādu. 1974.-1978.gg. strādājusi Stendes Selekcijas un izmēģinājumu stacijā.

1977.-2020. g. strādājusi Dārzkopības institūtā Dobelē. Izveidojusi augļu un ogu bioķīmisko pētījumu laboratoriju, ilgus gadus bijusi šīs laboratorijas vadītāja. Izanalizējusi tūkstošiem augļu un ogu paraugu, piedalījusies daudzu zinātnisko projektu īstenošanā.

1983. gadā uzsākusi darbu pie Eiropā jaunas augļaugu kultūras – krūmcidoniju selekcijas, iesaistoties dažādos ar šīs kultūras izpēti saistītos projektos, t.sk. ES 4.Ietvara projekta „Krūmcidonija - jauns augļaugs Eiropā sulu un šķiedras ieguvei” īstenošanā kopā ar 7 citu valstu zinātniekiem. 2012. gadā Latvijā reģistrēta pirmā krūmcidoniju šķirne ‘Rasa’, 2018. gadā, sadarbībā ar zviedru un lietuviešu selekcionāriem- šķirnes ‘Darius’ un ‘Rondo’. Aktīvi piedalījusies ne tikai šīs kultūras izpētē, bet arī popularizēšanā un ieviešanā ražošanā.

1987. - 1999. gadā strādājusi pie vīnogu šķirņu izvērtēšanas. Šī darba rezultātā Latvijā un Zviedrijā ir reģistrētas 6 vīnogu (‘Guna’, ‘Spulga’, ‘Sukribe’, ‘Supaga’, ‘Veldze’, ‘Zilga’) šķirnes.

1987. gadā uzsākusi darbu pie saldo ķiršu selekcijas, izveidojusi vienu no plašākajām šķirņu kolekcijām Baltijā, pētījusi un kopusi vērtīgu ķiršu genofondu. Latvijā uz Institūta vārda reģistrējusi 6 saldo ķiršu šķirnes – ‘Aija’, ‘Jānis’, ‘Indra’, ‘Paula’,  ‘Aleksandrs’ un ‘Artis’. Līdzās selekcijas darbam kopš 1997. gada veikusi agrotehniskos pētījumus ar ķiršiem, t.sk. dažādu potcelmu piemērotības izpēti un vidi saudzējošu audzēšanas sistēmu izstrādi.

Strādājusi pie smiltsērkšķu audzēšanas un novākšanas tehnoloģiju izpētes, izvērtējusi to ogu un pārstrādes produktu sastāvu.

Piedalījusies 20 zinātnisku, t.sk. 6 starptautisku, projektu vadībā vai īstenošanā. 
S.Ruisa ir 193 publikāciju (t.sk. 22 SCOPUS un WofSc, 7 grāmatu un monogrāfiju) autore.

Liels ir viņas ieguldījums komercdārzkopju apmācībā, kā arī jaunās dārzkopju paaudzes izglītošanā. Neskatoties uz to, ka ilgus gadus LLU Lauksaimniecības fakultāte nepraktizēja studentu zinātnisko darbu oficiālu vadību uzticēt institūta zinātniekiem, viņa reāli vadījusi LLU studentu bakalauru un doktora darbus.
Ar ziņojumiem piedalījusies vairāk nekā 30 starptautiskās konferencēs, kongresos, darba semināros dažādās pasaules valstīs.

Par apzinīgu darbu un izciliem rezultātiem saņēmusi augstus dažāda līmeņa apbalvojumus. 

No sirds sveicam kolēģi!