Noslēdzies projekts “Ērkšķogu dzīslu bālēšanas vīrusa (GVBaV) un upeņu reversijas vīrusa (BRV) jaunu potenciālo vektoru izpēte Ribes ģints augiem”
Augu patogēni, un to iespējamie vektori, ir samērā maz pētīta joma, īpaši vīrusu un tiem līdzīgo jomā. Mūsdienu tehniskās iespējas dod iespēju precīzāk skaidrot iespējamās organismu mijiedarbības. Vīrusi ir nozīmīgi, jo zināšanas par daudziem vīrusiem ir fragmentāras. Īpaši ir maz pētīta daudzu vīrusu sastopamība dabā, kā arī trūkst zināšanas par šo vīrusu izplatītājiem (vektoriem), kas nodrošina vīrusu pārnešanu no auga uz augu. Līdz ar to šādi pētījumi ir ne tikai izaicinājums zinātniekiem, bet tie var dot arī nozīmīgus rezultātus, papildinot zināšanu krājumu par augu vīrusiem un to mijiedarbību ar augiem un citiem organismiem.
Attēlā: Vēreņu sarkanpanglaputu (Cryptomyzus korschelti) izraisītas lapu pangas alpīnajai vērenei (Ribes alpinum).
No 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim Dārzkopības institūts īstenoja Latvijas Zinātnes padomes finansēto fundamentālo pētījumu projektu “Ērkšķogu dzīslu bālēšanas vīrusa (GVBaV) un upeņu reversijas vīrusa (BRV) jaunu potenciālo vektoru izpēte Ribes ģints augiem” (projekta nr. lzp-2020/2-0410).
Ņemot vērā projekta īstenošanas laikā iegūtos rezultātus, var droši uzskatīt, ka īstenošana noritēja veiksmīga, jo ir iegūtas dažādas jaunas atziņas, kas kalpos par pamatu tālākiem pētījumiem augu veselības jomā, skaidrojot augu patogēnu un to vektoru attiecības. Savukārt lietišķā ziņā šī pētījumu, kā arī tām izrietošo turpmāko pētījumu atziņas noderēs jāņogu ģints (Ribes) augu selekcijas programmas un integrētās audzēšanas uzlabošanā.
Līdz šim Latvijā augu vīrusi bija pētīti tikai fragmentāri. Saistībā ar jāņogu ģintij kaitīgiem vīrusiem, Latvijā līdz šim vērība bija pievērsta vienīgi upeņu reversijas vīrusam (Blackcurrant reversion virus). Ņemot vērā, ka vīrusa klātbūtne novērota augiem, uz kuriem nav atrasti minētā vīrusa vektori (pumpurērces), šajā projekta skatīta gan šī vīrusa, gan ērkšķogu dzīslu bālēšanas vīrusa (Gooseberry vein banding associated virus) iespējamie vektori, ar uzsvaru laputīm. Pētījuma laikā Latvijā pirmo reizi apstiprināts ērkšķogu dzīslu bālēšanas vīruss, šim vīrusam konstatētas divas jaunas saimniekaugu sugas, kā arī pats vīruss konstatēts laputīs. Vīrusa klātbūtne laputīs pirmo reizi apstiprināta ar mūsdienīgām molekulārām metodēm, tajā skaitā vīruss konstatēts vairāku laputu sugu spārnoto laputu paaudzē, kas ir tā laputu paaudze, kas var migrēt uz citiem augiem, pārnesot vīrusu arī uz kultivētajiem jāņogu ģints augiem, sevišķi saimnieciskā ziņā nozīmīgajām upenēm.
Pirmie nozīmīgākie rezultāti jau ir apkopoti zinātniskā raksta manuskriptā publicēšanai starptautiski prestižā zinātniskajā žurnālā. Pētījuma laikā iegūtās atsevišķas praktiskas nozīmes atziņas, par ko tuvākajā laikā tiks sagatavota papildu informācija.
Attēlu galerijā:
- attēls: jāņogu sarkanpanglaputu (Cryptomyzus ribis) izraisītas lapu pangas jāņogai
- attēls: laputu barošanās rezultātā atmiris ērkšķogas dzinuma gals (pavasarī)
- attēls: jāņogu-mīkstpieņu laputu (Hyperomyzus lactucae) barošanās upenes dzinumam rezultātā izraisīti bojājumi
