Starpkultūru stādījumi – augstākai un kvalitatīvākai dārzeņu ražai
Lai iekļautos Zaļā kursa pamatnostādnēs, kas vērstas uz videi un klimatam draudzīgu saimniekošanas prakšu ieviešanu, kā starpkultūru var izmantot dažāda veida augus – tauriņziežu audzēšanu atmosfēras slāpekļa piesaistei, aromātaugus, lai dezorientētu kaitēkļus, kā rezultātā būs nepieciešams mazāks augu aizsardzības līdzekļu lietojums, dažādus augus, kas veicina augsnes atveseļošanos un bioloģiskās aktivitātes palielināšanos (samtenes, kliņģerītes). Lai pārbaudītu praksē, kā strādā šāda sistēma, Dārzkopības institūts īsteno ERAF līdzfinansēto projektu “Eiropas Zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana dārzkopībā Latvijā” (GreenHort).
Eksperimenta laukā 2021. un 2022. gadā starp dažādiem smaržaugiem un/vai balto āboliņu tika audzēti sīpoli, burkāni, kāposti un ķirbji. Augu kombinācijas pa gadiem atšķīrās. Šie dārzeņi tika audzēti arī vienlaidus stādījumā, lai varētu salīdzināt atšķirības un izvērtēt blakusaugu ietekmi. Ik gadus blakus kāpostiem eksperimenta lauciņos veģetācijas sākumā tika audzēti salāti (līdz brīdim, kad salāti bija sasnieguši patēriņa gatavību). Šāds audzēšanas modelis parādīja, ka salāti ir samazinājuši kāpostu mušas uzlidojumu, piesaistot šo kaitēkli, un tādējādi pasargājot kāpostus. Lavandu ziedēšanas laikā jauktajā stādījumā ar kāpostiem intensīvi lidinājās kāpostu balteņi. Par spīti bažām vai tie neinvadēs kāpostus, tomēr vislielākās un kvalitatīvākās galviņas un augstākā kāpostu raža pirmajā gadā tika ievākta tieši šajā variantā. Šis novērojums vedina uz pieņēmumu, ka lavandas būtu labi iestādīt lauka malā vai atsevišķos laukumos kāpostu stādījumā balteņu pievilināšanai un novirzīšanai no kāpostu stādījuma.
Otrajā gadā savukārt augstākā kāpostu raža tika iegūta variantā, kur kāposti auga pamīšus ar salviju. Audzējot kāpostus pamīšus, ar samtenēm ir svarīgi izvēlēties zema auguma samtenes, jo garāka auguma samtenes pārņems kāpostus, vasaras otrajā pusē sagulsies uz kāpostiem, nozīmīgi mazinot gaisa apmaiņu kāpostu stādījumā, kas veicinās puves attīstību, traucēs kāpostu attīstību un rezultātā ļoti negatīvi ietekmēs ražas iznākumu. Abus gadus burkāni labi un kvalitatīvi izauga visos lauciņos, arī vienlaidus sējumā – nevienā variantā nenācās saskarties ar nozīmīgiem burkānu mušas bojājumiem. Arī sīpoli labi izauga visos variantos. Augtāka raža bija variantā, kur tie auga pamīšus ar samtenēm. Pirmajā gadā, kad bija novērojama neliela sīpolu mušas izplatība, variantā, kur sīpoli auga pamīšus ar koriandru novērots mazāks sīpolu mušas bojāto sīpolu īpatsvars salīdzinājumā ar vienlaidus sīpolu stādījumu. Kopumā, lai ieviestu šādu audzēšanas tehnoloģiju, būtu nopietni jāizvērtē kāds tiek izvēlēts sleju platums, jo daudzgadīgie aromātaugi strauji izplešas, un nākamajos gados ieplānotā dārzeņu sleja nozīmīgi sašaurinās.
Vislielākais pārsteigums bija par baltā āboliņa negatīvo ietekmi uz blakusaugiem. Izrādās, ka āboliņš ir pārāk agresīvs, ļoti ātri izplatās, nomācot galveno kultūraugu. Šādā sistēmā audzējot, ir jāapdomā citādāks augu rindu attālums un/vai joslu platums. Visi audzētie dārzeņi (kāposti, burkāni, ķirbji) sleju stādījumā ar balto āboliņu auga sliktāk salīdzinājumā ar citiem variantiem vai vienlaidus sējumu/stādījumu.
Pētījumus plānojam turpināt vēl 2023. gada vasarā.