Pētnieki izsludina meklēšanā upeņu šaurspārnkrāšņvaboli
Šī gada pašā sākumā Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā apstiprināta upeņu šaurspārnkrāšņvabole Agrilus ribesi. Vienā upeņu paraugā no Zalves pagasta tika atrasts kāpurs, kā arī upenei bija tipisks bojājums, kāds ir raksturīgs šai šaurspārnkrāšņvaboļu sugai – kāpura izgrauzta spirālveida eja.
Līdz šim upeņu šaurspārnkrāšņvabole Latvijā nebija reģistrēta, bet ir neapstiprināts atradums 2013. gadā. Šīs sugas pieaugušās vaboles ļoti līdzīgas aveņu šaurspārnkrāšņvabolēm Agrilus cuprescens. Otrās sugas kāpuri veido līdz 14 cm garas spirālveida ejas rožu (Rosa) un kazeņu (Rubus) ģints augu stumbros.
Attēlā pa labi pieaugusi upeņu šaurspārnkrāšņvabole Agrilus cf. ribesi uz upeņu lapas 23.06.2013. Īslīces pagastā. Foto: Aleksandrs Balodis
Zināms, ka upeņu šaurspārnkrāšņvaboļu kāpuri savu barības augu stumbros un zaros veido 18–28 cm garas spirālveida ejas, kas atrodas zem mizas. Ejas nobeigums noslēdzas stumbra serdē, kur kāpurs pēc pārziemošanas iekūņojas. Pēc izšķilšanās pieaugusī vabole pa caurumu pamet bojāto stumbru. Šo vaboļu kāpuri barojas un attīstās jāņogu ģints (Ribes) augu stumbros, kā arī šī ir vienīgā Agrilus ģints suga, kas Eiropas apstākļos attīstās jāņogu ģints augos.
Shematiski uzzīmēts šaurspārnkrāšņvaboles Agrilus ribesi kāpura radīts spirālveida alojums, kāds tas ir zem stumbra mizas. Zīmējuma autors: Arturs Stalažs
Tāpēc visiem, kas audzē ērkšķogas, jāņogas un upenes, būtu jāpalūkojas savos dārzos, vai kādi vasarā manīti aizdomīgi šo augu dzinumi nav ar upeņu šaurspārnkrāšņvaboļu kāpuru grauztām ejām. Sezonā, atrodot uz šo augu lapām šaurspārnkrāšņvaboļu īpatņus, būtu labi, ja pieaugušās vaboles vai kāpuru atstātas ejas ne vien tiktu nofotografētas, bet arī tiktu noķertas un nogādātas pētniekiem Daugavpils Universitātē (saziņai: Dmitrijs Teļnovs, e-pasts: anthicus@gmail.com) vai Dārzkopības institūtā Dobelē (Arturs Stalažs, e-pasts: arturs.stalazs@lu.lv), jo sugas noteikšana pēc attēliem ir gandrīz neiespējama. Kopumā priecāsimies arī par visiem ziņojumiem, kur būs dokumentēti šo vaboļu radītie bojājumi ērkšķogām, jāņogām un upenēm.
Ņemot vērā, ka tālākai sugu noteikšanai šīm vabolēm ir būtiski, lai paraugi ir korekti saglabāti. Tāpēc noķertās vaboles būtu jānoliek glabāties saldētavā (–20 °C) vai jāievieto degvīnā. Kopumā, lai paraugi būtu pēc iespējas labāk saglabāti tālākiem pētījumiem, lūgums uzreiz sazināties ar pētniekiem, lai var sarunāt ātrāku paraugu saņemšanu un nogādāšanu laboratorijā tālākai uzglabāšanai piemērotākos apstākļos.