Jau kopš Dārzkopības institūta (DI) dibināšanas viens no galvenajiem pētniecības virzieniem ir augļu koku un ogulāju selekcija. 2023. gadā turpinājās programmas “Selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu” (Nr. 10.9.1-11/23/1654-e) īstenošana.

Tās ietvaros darbs veikts 4 virzienos: 

1. Priekšselekcija (pre-breeding) - selekcijai nozīmīgo pazīmju izpēte un to donoru atlase, selekcijas metožu izstrāde un pilnveidošana, 
2. Tradicionālā selekcija - selekcijas materiāla izveidošana un perspektīvāko genotipu izdalīšana hibrīdu vai kolekciju stādījumos, 
3. Šķirņu kandidātu un jauno šķirņu vērtēšana ražošanas apstākļos - reģistrēšanai virzāmo šķirņu kandidātu izdalīšana no perspektīvākajiem genotipiem ražošanas apstākļos, ražošanas tehnoloģiju izstrāde vai adaptācija jaunajām šķirnēm un šķirņu kandidātiem, 
4. Šķirņu komercializācija - jauno šķirņu autortiesību nostiprināšana, to atpazīstamības un pieejamības veicināšana.

DI šobrīd selekcija tiek veikta 8 augļaugu sugām: ābeles, bumbieres, plūmes, ķirši, krūmcidonijas, avenes, upenes, aprikozes un 3 dārzeņu (ķiploki, ģimenes sīpoli, melones) sugām. Kaut gan galvenais akcents ir komercaudzēšanai piemērotu šķirņu izveide, selekcionāri strādā arī ar  eksotiskākām sugām, jo pēc tām ir liels piemājas dārzu īpašnieku pieprasījums un ilggadīgas introdukcijas un selekcijas iestrādes (piemēram, aprikozes P.Upītis ieveda Latvijā 1950-tos gados - kopš tā laika Dobelē selekcija nav pārtraukta, neatkarīgi no finansējuma). Katras sugas selekcijai ir savi uzstādījumi, bet galvenais -  piemērotība audzēšanas reģionam un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa prasības un būtisko augu aizsardzības līdzekļu samazinājumu tuvākajos gados, viena no selekcijas prioritātēm visām sugām ir izturība pret reģionā nozīmīgākajiem kaitīgajiem organismiem. 2023. gadā, pateicoties papildus finansējumam, bija iespēja attīstīt priekšselekcijas sadaļu un iesaistīt augu patoloģijas un molekulārās ģenētikas speciālistus, kas padziļināti pēta mijiedarbību starp reģionā nozīmīgākajiem kaitīgajiem organismiem un  augļaugiem (ābeļu kraupis, upeņu pumpurērces, aveņu un upeņu vīrusi). Tas ļaus mērķtiecīgāk izvēlēties piemērotākos vecākaugus un metodes turpmākajā selekcijā un saīsināt garo un dārgo atlases procesu, kas tradicionāli ilgst 20-25 gadus. Veikta arī padziļināta jauno šķirņu bioķīmiskā izpēte, kā arī to pārstrādes iespējas, t.sk. bezatlikuma tehnoloģiju izstrāde.

Pateicoties ilggadējām iestrādēm, 2023. gadā sagatavotas un iesniegtas reģistrācijai 14 augļu koku, ogulāju un dārzeņu šķirnes: ābeles ‘Juris’ un ‘Valentino’, krūmcidonijas ‘Jānis’ un ‘Silvija’, aprikozes ‘Dimaija’ un ‘Evelīna’, aveni ‘Anete’, bumbieres ‘Elīna’ un ‘Rūdolfs’, saldos ķiršus ’Ināra Tetereva’ un ‘Ruisa’,  sīpolu ‘Vidzemes Sārtais’, ķiploku ’Cīravas’, meloni ’Solo’ (https://www.vaad.gov.lv/lv/latvijas-aizsargato-augu-skirnu-saraksts?utm_source=https%3A%2F%2Fregistri.vaad.gov.lv%2F )

Par projekta rezultātiem ziņots 5 starptautiskās zinātniskās konferencēs, 12 zinātniski-praktiskās konferencēs, semināros un Lauku dienās; sagatavoti, publicēti vai akceptēti publicēšanai 3 zinātniski un 8 populārzinātniski raksti, kā arī 19 ziņojumu kopsavilkumi; šķirnes prezentētas 4 augļu un produktu izstādēs. Informācija par jaunumiem selekcijā ievietota arī sociālajos tīklos (facebook), ziņu portālos (Delfi) un citās interneta vietnēs.