Viens no pētījumiem paredz pētīt vīrusus, kas izraisa aveņu krūmu pundurainību, kā arī drupano ogu slimību, jo aveņu vīrusslimības ne tikai ietekmē ražas apjomu, bet arī būtiski ietekmē ogu kvalitāti.

Līdz šim Latvijā aveņu krūmu pundurainības vīruss (Idaeovirus rubi; RBDV), kopā ar citiem Rubus ģints augus inficējošiem vīrusiem, nav pētīti, kā arī nav zināma kāda ir šo vīrusu izplatība un izraisītie simptomi. Šī pētījuma mērķis ir iegūt jaunas zināšanas par vīrusu kompleksu, kas ir iesaistīts aveņu drupano ogu veidošanā un novērtēt pielietoto augu atveseļošanas metožu efektivitāti. Ņemot vērā, ka RBDV izplatās ar inficētiem ziedputekšņiem un spēj inficēt arī vīnogas un ķiršus, vienīgais veids, kā ierobežot vīrusa izplatību, ir vīrusbrīva stādmateriāla izmantošana jaunu stādījumu ierīkošanā un izturīgu šķirņu audzēšana.
Pētījuma gaitā noskaidros RBDV un citu vīrusu iesaisti aveņu drupano ogu attīstībā, kā arī izstrādās šo vīrusu diagnostikas metodiku. Inficēto augu atveseļošanā pirmo reizi pielietos biopreperātu alicīnu, kā arī izveidos vīrusu atspoles vektoru prototipus, kurus turpmāk varēs pielietot pētījumos par aveņu šķirņu izturību pret vīrusu. 

Pētījuma vadošais pētnieks būs PhD Neda Zuļģe un tā veikšanai piešķirts 300 000 EUR liels finansējums.

Otrs pētījums tiks veikts par plaši zināmo bumbieru-kadiķu rūsu, kas apdraud bumbieru, kā ekonomiski nozīmīgu augļaugu, pastāvēšanu.

Jau ilgāku laiku par būtisku to audzēšanas problēmu kļūst bumbieru-kadiķu rūsa (BKR), ko izraisa Gymnosporangium sabinae, kas ir divu saimniekaugu (kadiķi, bumbieres) patogēnā sēne. Tā kavē fotosintēzi, palēninot augļu ienākšanos un mazinot ražu. BKR kontrole galvenokārt notiek ar fungicīdiem – ķīmiskām vielām, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai attīstības kavēšanai. Pieaugot prasībām pēc videi draudzīgām saimniekošanas stratēģijām, tostarp pesticīdu lietošanas samazināšanu, kļūst aktuālas fungicīdu alternatīvas. Lai gan nav pilnībā pret BKR izturīgu bumbieru šķirņu, agrāki pētījumi atklājuši vairākus genotipus, kas uzrādījuši stabilu izturību pret to. Tādēļ pētījuma ietvaros paredzēts radīt zinātnisko un selekcijas bāzi pret BKR izturīgu šķirņu selekcijai.

Pētījuma vadošais pētnieks būs PhD Gunārs Lācis un tā veikšanai piešķirts 299 961 EUR liels finansējums.

Trešais pētījums tiks veikts par industriāli nozīmīgāko viendīgļlapju - Arecaceae & Poaceae dzimtas augu - palmu (eļļas palma) un graudzāļu (graudaugi) vērtīgo sastāvu.

Rūpnieciski pārstrādājot liela daļa biomasas nonāk blakusproduktos, tāpēc šo kultūru pārstrādei nepieciešami vispusīgi bezatlikumu risinājumi. Palmu un kliju eļļa satur E vitamīna savienojumus – tokotrienolus. Informācija par dabīgiem tokotrienolu avotiem joprojām ir ierobežota, un ķīmiski taksonomiska pieeja var būt noderīgs rīks to identificēšanai. Palmu eļļas pielietojums pārtikas produktu ražošanā arvien sarūk. Lai gan daudzi produkti tiek marķēti kā palmu eļļu nesaturoši, tomēr zemākas eļļas koncentrācijas tiek identificētas. Tokotrienoli augu valsts izejvielās ir reti sastopami, tādēļ tie ir lietojami kā biomarķieri palmu eļļas identificēšanai un produktu autentiskuma pārbaudei. Projekts vērsts uz jaunu zināšanu radīšanu par potenciāliem tokotrienolu avotiem un to izolēšanu, izmantojot videi draudzīgas ekstrakcijas metodes. Tiks izstrādāta metode, lai varētu atklāt pārtikas viltojumus un vienas analīzes ietvaros noteikt vairākus rādītājus, kas līdz šim nav bijis iespējams.

Pētījuma vadošais pētnieks būs PhD Pāvels Gornas (Pawel Gornas) un tā veikšanai piešķirts 299 997 EUR liels finansējums.

Savukārt sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, DI zinātnieki līdzdarbosies ar rožu dzimtu saistīto fitopatogēnu baktēriju daudzveidības izpētē Latvijā, lai noskaidrotu iespējamo fāgu "kokteiļa" prototipu, kas būtu efektīvs pret Latvijā izplatītākajiem baktēriju celmiem, kas apdraud rožu dzimtas augus.
Rožu (Rosaceae) dzimtas kultūraugi (piemēram, ābeles, bumbieres, pīlādži) bieži cieš no fitopatogēno baktēriju izraisītām slimībām, kas ir nopietns ekonomisks slogs. Latvijas dārzkopībā nozīmīgu fitopatogēno baktēriju daudzveidība un dinamika joprojām ir nepietiekami izpētīta, kas kavē jebkādu alternatīvu pasākumu izstrādi. Bez tam tradicionālās kontroles metodes bieži ir neefektīvas bakteriālo fitopatogēnu noturības dēļ, kas mudina pētīt alternatīvas to apkarošanai. Fāgu izmantošana patogēno organismu biokontrolē ir daudzsološs un videi draudzīgs risinājums. 

Projekts \\\"RoseXPhLORE\\\" būs kā pilotpētījums, kas būtiski mazinās šo informācijas trūkumu un aizsāks dinamisku, ar rožu dzimtu saistīto fitopatogēno baktēriju daudzveidības izpēti Latvijā, izmantojot nākamās paaudzes sekvencēšanu (NGS). Paralēli tam fitopatogēno baktēriju izolāti kalpos par mērķi specifisku bakteriofāgu meklējumiem.

Pētījuma vadošais pētnieks būs Dr.biol. Andris Dišlers, savukārt no Dārzkopības institūta puses Dr.agr. Dzintra Dēķena un tā veikšanai piešķirts 300 000  EUR liels finansējums.

Pētījumu uzsākšanas laiks – 2025. gada 1. janvāris.

Pētījumu apraksti pieejami šajā saitē: https://rb.gy/1ixqho