Projekta zinātniskā vadītāja, APP Dārzkopības institūta vadošā pētniece, Dalija Segliņa uzsver, ka: “visi pirmā posma uzdevumi ir veikti saskaņā ar plānoto un noteikto darba grafiku. Pētnieki sadarbojas trīs starpdisciplinārās grupās, stiprinot izglītības procesu ar 50 mācībspēku un studentu iesaisti. Tāpat izveidota Nacionālo ieinteresēto pušu konsultatīvā padome un piesaistīti starptautiski eksperti, lai pētījumos nodrošinātu vairāku zinātņu jomu iesaisti.”

Pirmajā posmā  izstrādāta un veikta aptauja par ābeļu dārza sistēmu elementu ietekmes novērtējumu, kas vērsta uz sintētisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietojuma samazināšanu. Ar šo izstrādāti metodiskie ieteikumi, kā mazināt sintētisko AAL lietošanu. Tāpat uzsākta dārzeņu tehnoloģijas izmēģinājumu metodikas plānošana, balstoties uz zinātniskajām atziņām un pieredzes apkopojumu.

Tāpat veikta arī informācijas un esošo zināšanu analīze par pākšaugu un augļaugu slimībām, to ierosinātājiem un ierobežošanas metodēm. Sākotnējās aktivitātes ietver sēņu tīrkultūru identifikāciju no inficētajām augu daļām, izmantojot Sanger sekvencēšanu.

Projekta īstenošanas laikā ir veikta arī aktīva komunikācija un publicitātes veidošana. Organizēts seminārs Eiropas zaļā kursa scenāriju definēšanai, iesaistot Zemkopības ministrijas un nozaru speciālistus. Starptautiskā konferencē prezentēts stenda referāts un publicētas zinātnisko pētījumu tēzes. Projekta īstenotāji aktīvi piedalījušies starptautiskos konsorcijos, sagatavojot un iesniedzot divus projektu pieteikumus.

Lai nodrošinātu efektīvu datu vākšanu un analīzi, ir sagatavots un izveidots projekta Datu pārvaldības plāns.