Dārzkopības institūtā projekta  “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu” ietvaros ierīkoti pirmie eksperimenti. Viens no aspektiem, ko pētām šajā projektā ir substrātu efektivitātes novērtējums, kur kūdra vismaz daļēji aizvietota ar kokšķiedru. Mērķis: mazināt kūdras izmantošanu dārzkopībā. 

Marta otrajā pusē uzsākti pirmie darbi pie eksperimentu ierīkošanas aveņu audzēšanai Dārzkopības institūtā (Dobelē). Avenes stādītas 7 L podos plēves seguma tunelī. Salīdzināšanai izmantoti seši ražotāja SIA “Pindstrup Latvia” piedāvātie substrātu varianti, un kā kontrole izmantota KKS PP kūdras substrāts. Stādīšanai izmantoti aukstumā glabātie garo dzinumu stādi, kas dod ražu stādīšanas gadā, šķirne ‘Glen Ample’. Salīdzināti tiek trīs veidu kūdras substrāti ar dažādu gaišās un tumšās kūdras saturu un trīs substrātu varianti, kur daļa kūdras aizstāta ar 40, 50 un 65 % kokšķiedras.

Tādos pašos substrātu variantos maija sākumā kastēs tika iestādītas aukstumā glabātie zemeņu stādi, šķirne ‘Sonsation’, kas izvietotas plēves seguma tunelī Dārzkopības institūta Pūres pētniecības centrā (Tukuma nov., Dzintars, “Tauriņi”). Zemenes tiek audzētas 8 L ietilpības kastēs, kur katrā izstādīti 4 stādi.

Turpat institūta Pūres pētniecības centrā ar smalkāku kūdras frakciju dārzeņu dēstu audzēšanā tiks pārbaudīti trīs SIA “Pindstrup Latvia” sagatavotie substrāti: bāzes (pamatsubstrāts) substrāts, kā arī divi varianti, kur daļa kūdras frakcijas aizvietoti ar 20 un 30% kokšķiedras. Lai izvērtētu tieši kokšķiedras ietekmi uz augu augšanu, izveidoti arī divi varianti, kuros kūdra aizstāta ar 20 un 30% kokosa šķiedras. Kā kontroles variants izmantots KKS U kūdras substrāts, kurā jau ierasti tiek audzēti dārzeņu dēsti.  Šajā eksperimentā tiek audzēti salātu (šķirne ‘Caipira’) un kāpostu (šķirnes ‘Profesor’) dēsti.  Dēsti tiek audzēti dēstu kasetēs, neapkurināmā plēves seguma siltumnīcā. Eksperiments tiks atkārtos vēl vienā dēstu audzēšanas apritē jūlijā. 

Regulāri ar sensoru palīdzību tiek mērīts un reģistrēts substrātu mitrums, lai izvērtētu kāda ir katra substrāta mitrumietilpība, mitruma noturība un kā tie ietekmē augu augšanu. Kā arī tiek sekots līdzi substrātu sāļainībai, lai pielāgotu mēslošanas nepieciešamību, jo īpaši tas attiecas uz zemeņu un aveņu audzēšanu. Avenēm un zemenēm pielāgota pilienveida apūdeņošanas sistēma, ar iespēju dažādot ūdens padeves nodrošinājumu atkarībā no substrāstu ūdens saturēšanas īpāšībām.

Dārzkopības institūts līdzdarbojās projekta konsultatīvās padomes tikšanās sanāksmē, ziņojot par iestrādēm pētījumos un demonstrējumos.

Vairāk par projektu, kā arī viss par kūdrāju pētījumiem.