No idejas līdz tirgum - “Riga Food 2026” diskutē par inovatīvu produktu radīšanu
Kā rodas ideja jaunam produktam, kas nepieciešams tās attīstīšanai un kā laboratorijā radītu prototipu veiksmīgi pārnest uz reālu ražošanu? Par šiem un citiem jautājumiem izstādes “Riga Food 2026” ietvaros diskutēja uzņēmējdarbības, zinātnes un konsultāciju jomas pārstāvji. Dārzkopības institūtu diskusijā “Kā top inovatīvs produkts?” pārstāvēja vadošā pētniece Dr. sc. ing. Dalija Segliņa.
Diskusijas mērķis bija ieskicēt inovatīva produkta attīstības ceļu no sākotnējās idejas līdz tirgū pieprasītam risinājumam, vienlaikus pievēršoties galvenajiem izaicinājumiem, sadarbības nozīmei, tehnoloģisko procesu pārbaudei, testēšanai un komandas lomai.
Sarunā tika uzsvērts, ka jauna produkta ideja nereti rodas, pamanot konkrētu problēmu vai neapmierinātu tirgus vajadzību. Taču ar ideju vien nepietiek – tās tālākai attīstībai nepieciešamas gan zināšanas, gan tirgus izpratne, gan dažādu jomu speciālistu sadarbība.
No zinātnisko institūciju skatpunkta īpaši būtiska ir iespēja uzņēmējiem piedāvāt zināšanas par tehnoloģiskajiem procesiem, produktu izstrādi un testēšanu. Zinātnieku pieredze var palīdzēt savlaicīgi identificēt potenciālās problēmas un rast risinājumus, kas uzņēmējam ļauj drošāk virzīties uz produkta ražošanu un ieviešanu tirgū.
Viena no diskusijas centrālajām tēmām bija komandas nozīme. Dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka inovatīva produkta radīšana visbiežāk nav viena cilvēka darbs. Veiksmīgā komandā nepieciešamas dažādas kompetences – produkta izstrādē, tehnoloģijās, ražošanā, kvalitātes vadībā un tirgus attīstībā. Turklāt par daļu no šīs komandas var kļūt arī zinātnieki un ārējie konsultanti.
Atsevišķi tika pārrunāta arī neveiksmju nozīme. Jaunu produktu izstrādē kļūdas un neveiksmīgi mēģinājumi ir gandrīz neizbēgami, taču tie vienlaikus ļauj identificēt problēmas, pilnveidot procesus un atrast jaunus risinājumus. Kā izskanēja diskusijā – nedarot neko, arī nekļūdāmies, bet tieši mēģinājumi un kļūdas bieži ved pie labāka rezultāta.
Viens no sarežģītākajiem posmiem ir laboratorijā izstrādāta produkta pārcelšana uz rūpniecisku ražošanu. Tas, kas veiksmīgi darbojas nelielā apjomā, ne vienmēr automātiski darbojas lielākā mērogā. Jāvērtē gan izejvielu pieejamība, gan uzņēmuma tehnoloģiskās iespējas un iekārtu piemērotība, gan iespēja nodrošināt vienmērīgu produkta kvalitāti.
Diskusiju vadīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas institūta profesore, Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra vadītāja Sandra Muižniece-Brasava. Diskusijā piedalījās arī jaunuzņēmuma “Tara Energy Drink” līdzdibinātāja un radošā direktore Jūlija Pehtereva, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes inkubatora “TE-D Nature Lab” komandas dalībnieks Ralfs Arājums, Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr. sc. ing. Dalija Segliņa un SIA “Locija” konsultante kvalitātes vadības jautājumos Taisija Gromova.