Projekts PeatTransform (Nr. 6.1.1.2/1/25/A/001) apvieno lauka pētījumus, laboratoriskās analīzes, tālizpēti, modelēšanu un praktiskus produktu izmēģinājumus. Sadarbībā ar kūdras nozares uzņēmumiem pētnieki vērtē gan esošos kūdras izmantošanas paņēmienus un to pilnveides iespējas, gan teritoriju apsaimniekošanas risinājumus pēc kūdras ieguves pabeigšanas.

Kūdras aizvietošana: būtisks ir substrāta sastāvs un audzēšanas apstākļi

Viens no Dārzkopības institūta pētniecības uzdevumiem ir izvērtēt alternatīvu substrātu piemērotību dārzeņu dēstu, aveņu un zemeņu audzēšanai. Projekta ietvaros kūdras maisījumi ar koksnes šķiedru un kokosšķiedru dažādās attiecībās tika salīdzināti ar tīru kūdras substrātu,  analizējot iespējas daļēji aizstāt kūdru ar citiem materiāliem.

Dārzkopības institūta zemeņu audzēšanas izmēģinājumos kokšķiedras piejaukums konkrētajos izmēģinājuma apstākļos samazināja ražību aptuveni par 16–18 %.

Pirmajā gadā iegūtie rezultāti norāda, ka substrātu izstrādē līdztekus kūdras īpatsvara samazināšanai nepieciešams izvērtēt maisījuma sastāvu un tā piemērotību konkrētajai kultūrai un audzēšanas tehnoloģijai. Atsevišķā izmēģinājumā konstatētais ražības samazinājums nav vispārināms uz visiem kokšķiedru saturošiem substrātiem, bet pamato nepieciešamību turpināt materiālu kombināciju un audzēšanas apstākļu izpēti.

Šo pētījumu pirmā gada rezultāti tika prezentēti 2026. gada 3. septembrī Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā, Dārza dienā un seminārā “Lauka dārzeņu un ogulāju audzēšana vidi saudzējošās tehnoloģijās”. Pētniece Valda Laugale prezentēja kūdras aizvietošanas iespējas zemeņu audzēšanā segtajās platībās, savukārt pētniece Solvita Zeipiņa — dārzeņu dēstu audzēšanā. Dalībniekiem bija iespēja arī apskatīt izmēģinājumus un pārrunāt rezultātu praktisko nozīmi.

Ogulāju audzēšana apvienojumā ar saules enerģijas ieguvi

Otrs Dārzkopības institūta iesaistes virziens ir agrivoltāža — lauksaimnieciskās ražošanas un saules enerģijas ieguves apvienošana vienā teritorijā. Projektā tiek vērtēts, kā saules paneļu radītais noēnojums ietekmē ogulāju augšanu, ražību, ogu kvalitāti un mikroklimatu. Izmēģinājumi veikti lielogu dzērveņu, augstkrūmu melleņu un lāceņu stādījumos.

Pētījumi palīdzēs izvērtēt šādas zemes izmantošanas piemērotību arī teritorijās pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Šo risinājumu novērtēšanai nepieciešams analizēt gan kultūraugu reakciju uz izmainītiem apgaismojuma un mikroklimata apstākļiem, gan teritoriju apsaimniekošanas iespējas. To turpināsim turpmākajos projekta īstenošanas gados.

Ar PeatTransform iecerēm un demonstrējumu krūmmelleņu dārzā Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis iepazīstināja starptautiska saules enerģijas attīstībai veltīta semināra dalībniekus. Seminārs Latvijā norisinājās 1. un 2. jūlijā.

Kūdrāju apsaimniekošanas ietekmes novērtēšana

Līdztekus dārzkopības izmēģinājumiem projekta partneri iegūst datus par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām apsaimniekotos kūdrājos. Izveidotais lauka pētījumu un monitoringa vietu tīkls aptver aktīvus kūdras ieguves laukus, atjaunotas un vēsturiskas ieguves teritorijas, paludikultūru izmēģinājumus un agrivoltāžas demonstrējumus.

Pētnieki mēra oglekļa dioksīda (CO₂), metāna (CH₄) un dislāpekļa oksīda (N₂O) plūsmas, vienlaikus reģistrējot gruntsūdens līmeni, kūdras mitrumu un temperatūru. Iegūtie dati ļaus analizēt kūdrāju stāvokļa un apsaimniekošanas paņēmienu ietekmi uz šo siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī pilnveidot Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā izmantotās metodes. Mērījumu kvalitātes nodrošināšanai partneri salīdzina iekārtas un pilnveido vienotu datu ieguves un apstrādes pieeju.

Lauka novērojumus papildina satelītu, bezpilota lidaparātu un lāzerskenēšanas dati. Tos izmanto mitrāju kartēšanai, gruntsūdens līmeņa izmaiņu novērtēšanai un veģetācijas izpētei plašākās teritorijās.

Projektā tiek salīdzināti arī dažādi teritoriju izmantošanas risinājumi pēc kūdras ieguves — renaturalizācija, apmežošana, ūdenstilpju izveide un paludikultūru audzēšana jeb biomasas ieguve mitrās kūdrāju teritorijās. Paludikultūru pētījumiem, izmantojot bezpilota lidaparātu un Sentinel-2 satelīta datus, atlasīti 100 parauglaukumi. No tiem 65 parauglaukumos 2026. gada augustā ievākti biomasas paraugi, lai raksturotu tās pieaugumu rekultivētās teritorijās.

Resursu atkārtota izmantošana un jaunu produktu izstrāde

PeatTransform pētniecība ietver arī izmantoto substrātu pārstrādi un kūdrā esošo savienojumu ieguves tehnoloģiju attīstību.

Agroresursu un ekonomikas institūtā Stendē noslēgusies pirmā izmēģinājumu sezona, kurā vērtēta no izlietota kūdras substrāta iegūtas bioogles izmantošana vasaras kviešu, auzu un zirņu audzēšanā. Turpinās laboratoriskās analīzes, un uzsākta eksperimentālu pārogļotas granulētas kūdras partiju ražošana, pārstrādājot vienreiz izmantotu substrātu.

Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki pilnveido humīnskābju un fulvoskābju ekstrakcijas procesu un vērtē tā mērogošanas iespējas. Dzīves cikla novērtējums (LCA) tiek izmantots, lai analizētu izstrādājamo risinājumu ietekmi uz vidi un noteiktu tehnoloģijas pilnveides iespējas.

Zinātniskie rezultāti un sadarbība ar nozari

Projektā līdz šim publicētas astoņas zinātniskās publikācijas, tostarp divas Q1 kvartiles žurnālos, bet vēl divas publikācijas atrodas recenzēšanas procesā. Pētījumos analizēti kūdrāju turpmākās izmantošanas scenāriji Latvijā un koksnes šķiedras piemērotība daļējai kūdras aizvietošanai meža kokaudzētavu substrātos. Rezultāti tiek prezentēti arī zinātniskajās konferencēs un nozares semināros Latvijā un ārvalstīs.

Sadarbības līgumus ar projektu noslēguši astoņi kūdras nozares uzņēmumi. Tie piedalās pētniecības jautājumu definēšanā, nodrošina piekļuvi kūdras ieguves teritorijām un materiālus izmēģinājumiem, kā arī iesaistās demonstrējumu un pilotrisinājumu izveidē.

Turpmākajā projekta posmā paredzēts turpināt SEG monitoringu un datu analīzi, attīstīt demonstrējumu vietas un pilnveidot produktu risinājumus. Visā projekta īstenošanas laikā plānots sagatavot kopumā 50 zinātniskās publikācijas. Iegūtie rezultāti veidos pamatu zinātniski pamatotai kūdrāju apsaimniekošanas alternatīvu un dabas resursu izmantošanas risinājumu izvērtēšanai.

Par projektu

PeatTransform (Nr. 6.1.1.2/1/25/A/001) tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1. “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” pasākumā 6.1.1.2. “Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā”.

Projekta mērķis ir attīstīt pētniecībā un inovācijās balstītus risinājumus kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, vienlaikus veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.