FruitPower projekta pirmā sezona
Projekta “Agrovoltāžas risinājumu integrēšana augļu dārzos: starpdisciplinārs pētījums par augsnes oglekļa apriti, siltumnīcefekta gāzu plūsmām un klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu (FruitPower)” ietvaros 2026.g. Dārzkopības institūta dārzos tika uzstādītas vertikālās saules paneļu mulāžas vīnogām (Pūrē) un upenēm (Dobelē). Tas dos iespēju novērtēt daļēja apēnojuma, vīnogām pat ar vairākām gaismas caurlaidības gradācijām ietekmi uz augšanu, augu attīstību un ražu, ogu kvalitāti.
Saules paneļiem virs saldajiem ķiršiem (Pūrē), ražojot elektrību, ir noteikta ietekme uz augu augšanu un attīstību, kā arī siltumnīcu gāzu emisijā (SEG). Lai to novērtētu tika veikti dārza izdalīto gāzu mērījumi, vākti zālāja izaugušās masas paraugi tā pļaušanas laikā, kā arī uztvertas dārza kritalas un vērtēta nogriezto zaru biomasa koku veidošanas laikā. Tāpat tika veikti temperatūras mērījumi koku rindstarpās. Visi mērījumi salīdzināšanai veikti reizi mēnesī divos variantos – ar un bez saules paneļiem. Ķiršu dārzā ir uzstādīta kamera, kas fiksē ēnas kustību diennakts laikā. Tas cerams ļaus izprast kopējo dārza ekosistēmas apriti. Kā zināms augu piesaistītais ogleklis tiek īslaicīgi uzkrāts augļos, lapās, un ilglaicīgi - koksnē.
2026. gadā saules enerģija no 255 m2 ķiršu dārza platības (saules paneļi 96 m2) saražots 27,3 MWh elektrības. Visvairāk enerģijas iegūts maijā (4.25, MWh), jūnijā (4,7 MWh). Salīdzinoši martā attiecīgi 2,52 MWh; aprīlī - 3,7 MWh; jūlijā - 3,87 MWh.
Dobelē oglekļa piesaistes novērojumi papildināti, vācot datus par agro saldo ķiršu ražību un augšanu dažādos gaismas apstākļos - zem VOEN seguma, kas aiztur ap 20% gaismas, un bez VOEN seguma, apsedzot ar 40% ēnošanas tīklu tieši uz kokiem, kas arī pasargāja ražu no putniem. VOEN segumu segtā dārza daļa arī no sāniem ierobežota ar ēnošanas tīklu, putnu darbības mazināšanai.
Šajā, projekta pirmajā gadā, upeņu raža jau bija izveidojusies pirms saules paneļu mulāžu uzstādīšanas, taču veģetācijas perioda otrajā pusē tika noteikts hlorofila indekss lapās krūmiem ar un bez noēnojuma, šķirnēm 'Ritmo', 'Karina' un 'Domino'.
Savukārt ābeļu dārzā, līdzīgi ķiršiem, mēģināts tvert notikumus oglekļa apritē gan projekta partneriem no LVMI “Silavas”, veicot gāzu mērījumos no iekārtotajiem novērošanas punktiem, gan analizējot dārzā iegūto zāles paraugu (vācot tos pirms tā pļaušanas) vasaras veidošanā nogriezto zaru, retināto augļaizmetņu un ražas paraugus. Uzsākti detalizētāji pētījumi, lai novērtētu lakstaugu dažādību, sastopamību ābeļdārzā, ņemot vērā sēto zālaugu maisījumus. Situācija kopumā Dārzkopības institūta teritorijā (Dobelē) fiksēta iepriekš, skat.
Par darbiem un nodomiem uzsākot projektu par agrovoltāžu (hortivoltaiks) var skatīt šeit.
