Aktīvi jāseko līdzi kabaču augšanai, lai tie nepāraug. Ja ir vēlme tos uzglabāt vēlākam patēriņam ziemā, rūpīgi jāapskatās, lai tas nav traumēts un nebojās vieta, kas saskares ar augsni.

Ja māc bažas, ka ziedkāpostu galviņas nav tik baltas, kā vēlētos, var aizlauzt rozetes lielo lapu tā, lai tā nosedz galviņu, kas vēl turpina briest, bet tāpat arī ik pa laikam to jāaplūko, kā tā aug un attīstās. 
Zirņiem, pupiņām un cūku pupām ievāc sausās nobriedušās sēklas – nodrošinājums ar sēklām nākamajam gadam. Sēklas ieteicams ievākt no tipiskākajiem augiem, kas ir veseli, ražīgi un agrāki, lai tās nav sēklas tikai no vēlākajiem augiem, kas palikuši nenovākti.

Sīpolus vāc kad tie ir pilnīgi nobrieduši – to ietekmē gan gaisa temperatūra, gan nokrišņi. Sīpolus vāc augusta beigās vai septembrī, atkarībā no šķirnes. Kā arī ieteicams ražu vākt saulainā laikā, kad 60 – 80% lakstu ir nokrituši vai sāk vīst. 

Ja vēl nav novākti, turpina vākt ziemas ķiplokus. Augustā vai septembrī vāc arī vasaras ķiplokus. Gatavību nosaka tas, ka neatdalās ķiploku daiviņas. Lai labāk uzglabātos un samazinātu slimību inficēšanās risku, ieteicams nogriezt stublājus 15 – 20 cm garumā Arvien palielinās dārzā brīva vieta, kur var iesēt rudens ražai dažādus augus: dilles, lapu sinepes, rukolu, salātus, spinātus, redīsus. Ja tomēr nav plānot dārzeņu sēja, brīvajā vietā var iesēt zaļmēslojumu. 

Turpina dažādus kopšanas darbus. Sausā laikā jālaista arī vēl augošie augi, lai to raža varētu briest un veidotos kvalitatīva. 

Augusts ir piemērots laiks daudzgadīgu augu pārstādīšanai, lai tie līdz salam vēl paspētu iesakņoties. Šajā laikā var stādīt rabarberus, pārstādīt, dalīt daudzgadīgos garšaugus. Iestādītie augi ir biežāk jāaplej, kamēr tie iesakņosies un paši spēs efektīvi uzņemt mitrumu no augsnes.

Arī siltumnīcā ir aktīvs tomātu un gurķu ražas vākšanas laiks. Augustā bieži vien ir saulainas un karstas dienas, tāpēc regulāri jālaista (reti laistot, tomāti plaisā). Laistīšanu labāk veikt dienas pirmajā pusē vai vēlā pēcpusdienā, lai līdz naktij nožūst ūdens pilieni. Tāpat svarīga ir siltumnīcas vēdināšana, lai naktī neveidotos kondensāts, kas veicina sēņu slimību izplatību. Ja novēro lapu slimību izplatību, var izvākt augu apakšējās lapas, tomēr ar mēru, lai tās var veikt savu funkciju un nobriedināt pēdējos ķekarus. Izvērtē nepieciešamību veikt augu galotņošanu, izvērtējot, cik ķekaru vēl līdz rudenim ienāksies. Arī gurķiem var nākties saskarties ar slimību izplatību, jo īpaši - neīstā miltrasa, tās izplatīšanos ietekmē slikta gaisa aerācija un mitrums, temperatūra un stādījuma blīvums, kā arī to ietekmē nezāles – tās uzskata par galveno infekcijas avotu. Kā arī jāaizvāc bojātās augu daļas un augļi.

Vadošā pētniece Līga Lepse un pētniece Solvita Zeipiņa