Ja šoziem būs sniegs un daudz, tas būtu jāsablīvē (pierullē, piebrien) ap augļu kokiem, dodoties dārza apskatē. Tas mazinās iespēju grauzējiem dārzā pārvietoties zem sniega. Peles un strupastes ziemā ne vien meklēs augu sēklas, bet arī izgaršos jauno augļu koku mizu. Garšos un meklēs to saldāko – zem sniega tekalēs no viena koka līdz otram, kas nav pieļaujams. Ja sagaidāms, ka peļu postījumu var būt daudz, izliekamas saindētas ēsmas, bet tā, lai putniem, citiem dzīvniekiem tās nebūtu pieejamas. Cik aktīvi ir grauzēji, to varēs novērtēt, regulāri pārlūkojot un vajadzības gadījumā papildinot izliktās ēsmas. Noteikti krājumā ir jābūt brūču ziedei, potvaskam, ar ko apstrādāt – apziest brūces, ja nu tomēr šie mazie gardēži būs tikuši pie koku stumbriem. Arī zaķa nedarbiem, laicīgi pamanot, līdzēs brūču ziede, kas neļaus mizai un koksnei ap bojājumu iežūt, jaunajiem kociņiem tā nodrošinot pavasarī labāku brūču aizaugšanu.

Lai gan sniegs ir kā tāda sega, mulča, kas pasargā no aukstuma kailsalā saknes, tā tomēr ir sega, zem kuras dažkārt var būt par siltu. Ja sniega kupenas ap kokiem nedaudz sablīvēs, saknes un arī stumbru pamatnes tiks pasargāts no izsušanas. Fascinējoši ir skatītos uz krītošām sniegpārslām, apsnigušiem kokiem, tomēr, ja sniegs slapjš un smags, tas no zariem nopurināms, lai tos nelauž.
Pirms likties mierā ar dārza darbiem, vēl šis tas izdarāms, kas būs profilaktisks pasākums, lai augi un nākamā gada raža tiktu mazāk postīta. Ja vēl nav iespēts, tad veicināma nobirušo lapu satrūdēšana, tā mazinot dārzā dažu labu slimību ierosinātāju slogu. Kā to darīt, skatiet rakstīto par karbamīda izmantošanu. Protams, var arī savākt – kompostēt, varbūt izmantot kā mulču ziemā.

Katrai lapai atraujoties no augļu koku zara, pie tā paliek svaiga brūcīte. Tas ir kā izaicinājums un iespēja lapu koku vēzim, izplatoties tā sporām inficēt, piemēram, ābeles un nākamajā sezonā bojāt zarus. Šajā tumšajā, dažkārt mitrajā miglas pārņemtajā laikā, dažādās zaru brūces ilgstoši neapžūst. Kad gaisa temperatūra turas ap 5⁰C vai pat augstāk, laiks ir ļoti piemērots šī vēža attīstībai un sporu izplatībai, to dīgšanai, inficējot šīs svaigās brūcēs. Lai pasargātu augļu kokus no šādām zaru un stumbru slimībām, pēc lapu nobires dārzu var apstrādāt ar kādu no vara preparātiem. Kā sagatavot un izmantot, piemēram, Bordo šķidrumu, kura sastāvdaļas atrodamas saimniecības un dārzu preču veikalos, skatiet un lasiet instrukcijās.

Koku zaros nav atstājamas “augļu mūmijas”, kas parasti ir puves bojātie augļi, kuri ir noturīgāki zaros tajos ieaugot puves izraisītāja sēņotnei. Šādi augļi no zariem notraucami, bet, ja ne, tad izgriežami šobrīd ar visu mazo augļzariņu. Vēl stingri pie zariem turēsies tie auglīši, kurus vasarā bojāja laputis. Pie tam daļa no lapušu sugām ziemo turpat uz šiem zariem. Lai mazinātu šo postīgo kaitēkļu lielāku savairošanos nākamajā sezonā, šie zariņi ar šiem neizaugušajiem, sakropļotajiem auglīšiem, tagad, kad raža novākta un skaidri saskatāmi arī bojātie, izliektie dzinumi, izgriežami un sadedzināmi. To vislabāk darīt tagad, jo tā šie zari, kur pārziemo laputis oliņu stadijā, vislabāk būs ieraugāmi.

Neatliekot uz pavasari, bet novembrī, decembrī, tajos brīžos, kad gaisa temperatūra turas virs nulles un no gaisa nekas nekrīt, balsināmi stumbri. Tādējādi gaisma un siltie saules stari tiek atstaroti. Balsināšana, jo sevišķi, veicama kauleņkokiem, kuriem dziļā miera periods ir tāds īsāks, tiem kokiem, kas jūtīgāki un vairāk cietīs no saules radītiem apdegumiem, temperatūras svārstībām februārī, martā un iespējams arī janvārī. Saules staru sildīti un nakts aukstumā koku mizai strauji saraujoties tiks veicināta mizas plaisāšana, tās atlobīšanās. Kaļķa radītā sārmainā vide nepatiks arī slimību ierosinātājiem, kaitēkļiem, kas ziemo uz stumbra, resnākām zaru daļas, to mizu plaisās. Sagatavojot balsināšanai šķidrumu kaļķojamais materiāls, lai veicinātu tā noturību uz stumbra un zariem, papildināms ar mālu jeb kaolīnu apmēram 20 – 25 % apmērā.

Jauniem kokiem stumbrus savukārt labāk būs pasargāt gan no vides (saules un sala), gan no grauzēju bojājumiem, stumbrus apsienot un piesedzot. To var paveikt ar egļu zariem, dažādiem stumbru aizsargiem, kas stumbru pasargās no sasilšanas saules staru ietekmē, tos noēnojot. Tam var līdzīgi izmantot arī dažādus sietus, kuri sargās stumbrus no grauzējiem un zaķiem un var kalpot ilgāk nenoņemot tos nost pat vairākas sezonas.

Kad esam apēduši pēdējās ienākušās rudens aveņu ogas, to dzinumi, kuri apsals pat pie neliela sala, nogriežami līdz pat zemei. Pavasarī dzinumi šīm avenēm atkal augs no jauna, lai dotu ražu.

Edgars Rubauskis
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks