Pārlekt uz galveno saturu

Eiropas zaļā kursa projekta ietvaros audzētie dārzeņi novākti un iegūti pirmie rezultāti

Projekta foto

Attēla autors: No DI arhīva

Veiksmīgi noslēgusies pirmā ERAF līdzfinansēta projekta “Eiropas zaļā kursa noteikto vidi saudzējošo tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana dārzkopībā Latvijā” (GreenHort, Nr.1.1.1.1/20/A/169) ierīkoto izmēģinājumu sezona gan Dārzkopības institūtā, gan abās partneru saimniecībās. Raža ir novākta, un lauki ir sagatavoti ziemas sezonai.

Lai arī vasarā kāpostu kaitēkļi pabojāja augus, galviņas nobrieda un bija skaistas. Par spīti tam, ka veģetācijas perioda sākumā kāpostu audzēšana pamīšus ar lavandām radīja bažas, jo lavandu ziedēšanas laikā tās pievilināja balteņu tauriņus, kas turpat blakus uz kāpostiem dēja olas, un līdz ar to kāpuru invāzija kāpostos bija ievērojama, vislielākās galviņas un augstākā kāpostu raža bija tieši šajā variantā. Savukārt variantā, kur kāposti auga pamīšus ar samtenēm aina bija bēdīgāka, jo samteņu augu garums bija pārāk garš un tās uz vasaras otru pusi sagūlās uz kāpostiem un nozīmīgi mazināja gaisa apmaiņu kāpostu stādījumā, kas veicināja puves attīstību. Zemāk auguma samtenes varbūt būtu pavisam citādi ietekmējušas kāpostu augu attīstītību un ražas veidošanos. Vismazākie kāposti bija, ja tos audzēja vienlaidus stādījumā un variantā, kur tie auga pamīšus ar āboliņu. Tā kā āboliņš vēlu sadīga un saauga, tad bija periods, kad kāpostus varēja novākt āboliņa slejās esošās nezāles. Līdz ar to pēc vienas sezonas nevar pilnvērtīgi novērtēt āboliņa kā slāpekļa piesaistītāja ietekmi uz kāpostu augšanu un ražu. 

Burkāni šogad auga labi visos eksperimenta variantos, un, tā kā šogad kopumā nav nācies saskarties ar nozīmīgiem burkānu mušas bojājumiem, tad pēc viena gada sezonas nevar veikt viennozīmīgus secinājumus vai salvijas un kliņģerītes ietekmēja tās izplatību.

Tiek veikta visu trīs partneru datu apstrāde, rezultāti tiks pārrunāti, lai izvērtētu, cik veiksmīgs bijis pirmais gads.

logo

Pievienots 19/11/2021