Ar jaunu krūmcidoniju šķirni, roku darbu mazinošu stādīšanas tehnoloģiju un jauniem produktiem, noslēdzies Dārzkopības institūta vadītais projekts
Ar jaunu krūmcidoniju šķirni, roku darbu mazinošu stādīšanas tehnoloģiju un jauniem produktiem noslēgusies LAP 16.2. aktivitātes projekta Nr.19-00-A01620-000098 «Inovatīvu, konkurētspējīgu krūmcidoniju audzēšanas tehnoloģiju ieviešana un augļu pārstrādes produktu sortimenta paplašināšana» īstenošana.
Projekts tika īstenots 3 gadus, tā vadošais partneris bija Dārzkopības institūts (DI), partneri:
- Z/s “Bētras”, z/s “Jansonu saimniecība 3 zaķi” un IK Viesturs Berķis.
- Projekta vadītāja Dr. biol. Edīte Kaufmane un izpildītāji no DI Dr.sc.ing. Dalija Segliņa, Dr.sc.ing. Inta Krasnova un Dr.sc.ing. Karina Juhņeviča-Radenkova.
Projekta mērķis - roku darbu samazinošu krūmcidoniju stādījumu ierīkošanas un audzēšanas tehnoloģiju izpēte un ieviešana ražas paaugstināšanai un augļu kvalitātes nodrošināšanai; pārstrādes produktu sortimenta paplašināšana.
Svarīgākie sasniegtie rezultāti:
1. DI radīta jauna krūmcidoniju šķirne ‘Jānis’, kas iesniegta reģistrācijai Latvijā un materiāls nodots AVS testa veikšanai Polijā. Šķirne izceļas ar lieliem, gludiem, skaistiem augļiem, un samērā stāvu, viegli kopjamu krūmu un labu ražību, kā arī daļējas pašauglības pazīmēm.
Attēlā: jaunā krūmcidoniju šķirne ‘Jānis’
2. Abās partneru saimniecībās, pielietojot daļēji mehanizētu stādīšanas pilotiekārtu, ierīkoti krūmcidoniju stādījumi ar kopīgo platību 0.6 ha no 3 reģistrētajām šķirnēm, 10 DI atlasītajiem genotipiem un ”Bētrās” izaudzētiem no krustojumiem iegūtiem sēklaudžiem. Turpmākajos gados stādījumi kopti saskaņā ar DI izstrādāto audzēšanas tehnoloģiju integrētajām saimniecībām. Ekonomiskie aprēķini attiecībā uz šo stādīšanas metodi pierāda, ka tās pielietošana saīsina šī darba laika patēriņu vismaz 2 reizes.
3. Stādījumos veikta genotipu vērtēšana; pēc pirmajiem novērojumiem saimniecības kā labākos atzinušas genotipus SR 1-3, 9-44, SR 1-6, ‘Ada’ un ‘Alfa’. Pēc Jansonu saimniecībā veiktajiem apputeksnēšanās izmēģinājumiem bišu ietekme uz ražas lielumu nav pierādījusies. Abas saimniecības atzīst, ka 2 gadu novērojumi ir par maz, bet ir pārliecināti, ka tā ir laba iespēja paplašināt šķirņu sortimentu un plāno turpināt genotipu vērtēšanu un atlasi sadarbībā ar DI zinātniekiem arī pēc projekta īstenošanas beigām.
4. Projektā izstrādāta krūmcidoniju sulas koncentrāta ražošanas tehnoloģija, kas pamatojas uz sulas no saldētiem augļiem apstrādi ar enzīmiem un ietvaicēšanu atvērtā veidā. Koncentrātu raksturojošās īpašības: kopējais skābju saturs 30% un pH 2.7. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, sagatavota Tehniskā specifikācija, kas izmantojama kā sākotnējais dokuments uzņēmumā, kas vēlētos uzsākt produkta ražošanu.
5. DI un Viestura Berķa uzņēmumā izstrādātās jaunās sukāžu receptūras pārbaudītas rūpnieciskās ražošanas apstākļos. Receptūrās iekļaujot augļu/ogu sulu vai sīrupu, neizdevās samazināt produkta kaloritāti, taču tika paaugstināts produktu bioloģiski aktīvo vielu saturs (t.sk. antocianīnu). IK V.Berķis, veicot apjomīgu izpētes darbu, sākot ar jaunu receptūru izstrādi, ekonomisko aprēķinu un patērētāju patikšanas pakāpes novērtējumu, ir devis lielu ieguldījumu krūmcidoniju sukāžu klāsta paplašināšanai un popularizēšanai.
Attēlā: krūmcidoniju sukādes
6. Veikti inovatīvi testi jaunas tehnoloģijas izstrādei pektīnu klātbūtnes mazināšanai sīrupā, izmantojot dažādus fermentus. Secināts, ka ENARTIS ZYM 1000 S (6 g uz litru) enzīma klātbūtne var būt piemērota krūmcidoniju sīrupa vizuālā izskata uzlabošanai – dzidrības veicināšanai. Jāņem vērā, ka tehnoloģija prasa papildu procesu – filtrēšanu pēc enzimātiskās apstrādes. Par piemērotu atzīta saldinātāja (poliola) “Neotame” izmantošanu krūmcidoniju sīrupa pagatavošanai.
Pilna projekta noslēguma atskaite pieejama šajā saitē.
Sižets par projekta īstenošanu pieejams šeit.