Laila Ikase

• Slimībizturīgu ābeļu šķirņu selekcija
• Ābeļu ģenētisko resursu izpēte
• Ābeļu šķirņu pārbaude
• Hibrīdplūmju izpēte un selekcija

Slimībizturīgu ābeļu šķirņu selekcija

Ābeļu selekcijas programmas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas un Baltijas reģiona  apstākļiem piemērotas ābeļu šķirnes:

• ar augstu augļu kvalitāti (ietver augļu preču kvalitāti, garšu, bioķīmisko sastāvu un uzglabāšanos),
• ar ziemcietīgu, ražīgu un regulāri ražojošu, viegli kopjamu koku (kompakts augums, minimāla veidošana, maza nepieciešamība pēc ražas normēšanas, kokā noturīgi augļi),
• ar kompleksu izturību pret Latvijā nozīmīgajām ābeļu slimībām (kraupis, vēzis, puves, miltrasa), ar dažādu lietošanas laiku.

Veiktais ābeļu selekcijas darbs iedalāms vairākos etapos:

1. Pētera Upīša iegūto hibrīdu fonda izvērtēšana un šķirņu kandidātu izdalīšana (1995.-1999.g.).

2. R.Dumbrava “Iedzēnos” iegūtā selekcijas materiāla pārņemšana un izvērtēšana, ieskaitot krustojumu kombinācijas ar kraupja imunitātes gēniem Vf (Rvi6) un Vm (Rvi5) (1993.-2016.g.).

3. LVAI (tagad Dārzkopības institūts) hibridizācijas programma (uzsākta 1994.gadā, turpinās). Programmā tiek izmantoti ģenētisko resursu kolekcijas izpētes rezultāti, gēnu marķieru un augļu kvalitātes rādītāju analīzes. Iesaistīti kraupja rezistences, kolonnveida auguma (Co) un antociāna krāsojuma donori.

Selekcijas darba rezultātā iegūtās šķirnes pārbaudītas arī citās Baltijas reģiona valstīs, un vairākas no tām atzītas par perspektīvām Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, divas reģistrētas Beļģijā audzēšanai Ardēnu kalnu zonā. Īpaši jāizceļ šķirne ‘Dace’, kas tiek ieteikta komerciālai audzēšanai Latvijā un perpektīva arī Igaunijā.

Ābeļu ģenētisko resursu izpēte

Darbs pie ģenētisko resursu izpētes, aprakstīšanas un deskriptoru adaptēšanas vietējiem apstākļiem  tika uzsākts Zviedrijā kopīga projekta ietvaros (1995., 1998.-2000.g.). Apgūtās metodes tālāk izmantotas pētījumiem Latvijā.

Ģenētisko resursu izpēte un izmantošana ir ļoti būtiska selekcijas ģenētiskās bāzes paplašināšanai. Latvijas ĢR kolekcijā glabājas vairāk nekā 100 vietējās izcelsmes ābeļu šķirnes ar labu piemērotību vietējiem apstākļiem un citām vērtīgām īpašībām, taču to rezultatīvu izmantošanu selekcijā kavējusi nepietiekama datu pieejamība. Īpaši svarīga ir slimību izturības gēnu noskaidrošana vietējās šķirnēs un potenciāli jaunu rezistences avotu atrašana. Kraupja izpētes projekta ietvaros, sadarbībā ar institūta Molekulārās bioloģijas un Augu patoloģijas nodaļām, izdalīti vairāki šādi genotipi, pētījumi turpinās.

Cita svarīga problēma ir straujā ģenētiskā materiāla erozija mūsdienās laukos notiekošo pārmaiņu dēļ. Tāpēc 20.gs.sākumā tika organizētas ģenētisko resursu ievākšanas ekspedīcijas, kur iegūtie ap 200 ābeļu paraugi izvērtēti kolekcijas stādījumā. Vairāki izdalītie genotipi iekļauti ģenētisko resursu bāzes kolekcijā.

Ābeļu šķirņu pārbaude

Lai gan Latvijā jau daļēji stabilizējies komerciāli audzēto škirņu sortiments, tomēr audzētāji izsaka nepieciešamību pēc jaunām, labākām šķirnēm. Ābeles ir viena no tām sugām, kam introducēto šķirņu ieviešanā īpaši svarīga to piemērotība vietējiem audzēšanas un tirgus apstākļiem. Galvenā problēma ir savienot šķirņu ziemcietību ar labu augļu kvalitāti un glabāšanos Latvijas apstākļos.

Šķirņu sākotnējās pārbaudes izmēginājumos iekļautas daudzu valstu ābeļu šķirnes, bet galvenokārt Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Krievijas un Baltkrievijas šķirnes. Tiek veikti šķirņu bioloģisko īpašību, ražības un augļu kvalitātes pētījumi, kā arī patērētāju un audzētāju aptaujas izstādēs un lauku dienās.

Būtiska vērība pēdējos gados pievērsta augļu kvalitātes un uzglabāšanas pētījumiem, ko ietekmē agrotehnika, šķirne, augļu retināšanas intensitāte un vākšanas laiks, galbāšanas apstākļi. VPP-5 (2010-2014) ietvaros izstrādātas augļaizmetņu retināšanas rekomendācijas pārbaudītajām šķirnēm. Pētījumi turpinās par faktoriem, kas ietekmē augļu uzglabāšanos (VPP AgroBioRes Projekts Nr.2 (AUGĻI) (2014-2017).

Pēdējos gados Latvijā radusies ievērojama interese pār āboliem, kas piemēroti sidra ražošanai, kas radījis nepieciešamību atrast šim nolūkam derīgas šķirnes, kas piemērotas Latvijas apstākļiem. Veikti pētījumi par potenciāli sidram piemērotu šķirņu un hibrīdu augļu bioķīmisko sastāvu un piemērotību ražošanai.

Klonu selekcija. Daudzām senākām šķirnēm eksistē atšķirīgi kloni, no kuriem nepieciešams izdalīt audzēšanai ieteicamos. ‘Baltā Dzidrā’ 9 klonu izmēģinājumā, izmantojot gēnu marķierus, identificēti 5 atšķirīgi genotipi, pētījums turpinās.

Potcelmi ir svarīgs šķirnes augšanu, ražību un kvalitāti ietekmējošs faktors. Pašlaik turpinās 3 ziemcietīgu Somijas izcelsmes potcelmu pārbaude ar 2 šķirnēm, sākotnēji izdalīts kā perspektīvs potcelms MTT 4.

Uz pētījumu pamata izdalītas un ieteiktas plašākai pārbaudei komerciālos un bioloģiskos dārzos vairākas jaunas ābeļu šķirnes, tās popularizētas gan lekcijās, gan publikācijās.

Hibrīdplūmju izpēte un selekcija

Hibrīdplūmju genofonda izpēte veikta, sākot ar 1982.gadu. Uz pētījuma pamata izstrādāta un aizstāvēta doktora disertācija.

Sadarbības projekta ar Zviedriju ietvaros tika veikta plūmju ģenētisko resursu izpēte, izstrādāti pamata pazīmju deskriptori: Projekts “Prunus, Malus, Ribes ģenētisko resursu izpēte un raksturošana” (1997.-2002.) (projekta vadības grupa).

Turpmāk veikta no Krievijas un Baltkrievijas introducēto šķirņu pārbaude, kā rezultātā komerciālai audzēšanai tika ieteikta šķirne ‘Kubanskaja Kometa’ (Komēta), kas pašlaik ir vadoša agrīnā plūmju šķirne Latvijā.

Nelielos apjomos turpinās hibrīdplūmju selekcija, ar mērķi paaugstināt to ziemcietību un augļu kvalitāti.

5 svarīgākās zinātniskās publikācijas:

• Ikase L. (red.) 2015. Augļkopība. LV Augļkopības institūts, 544 lpp.
• Ikase L., G.Lacis. 2013. Apple Breeding and Genetic Resources in Latvia. Acta Horticulturae 976, p.69-74.
• Ikase L., 2007. Evaluation of columnar apple hybrids on dwarfing rootstocks. Scientific Works of the Lithuanian Institute of Horticulture and Lithuanian University of Agriculture: Sodininkyste ir daržininkyste, 26(3). P.40-46.
• Ikase L. and R.Dumbravs, 2004. Apple breeding for disease resistance in Latvia. Acta Horticulturae, 663, p.713-716.
• Ikase L., 1998. Winterhardiness of diploid plums in Latvia. Sodininkyste ir daržininkyste: Horticulture and vegetable growing, 17(3), Babtai. pp. 135-142.

5 svarīgākās populārzinātniskās publikācijas:

• Skrīvele M., Ikase L. 2013. Latvijas ābeles. R., „Jumava”, 136 lpp.
• Kask K., L.Ikase. 2008. Lätis on palju uusi puuviljasorte (Jaunās Latvijas augļukoku šķirnes) // Maakodu, Nr. 12, 66.-68. (igauņu valodā)
• Skrīvele M., Ikase L., Kaufmane E., Blukmanis M., Strautiņa S., Ruisa S. u.c. 1999. Ilustrēts augļu koku un ogulāju šķirņu katalogs. Valsts Dobeles DSIS, Dobele, 323 lpp.
• Ikase L., 1999. Ābolu avīze. SIA Lauku Avīze, 64 lpp.
• Ikase L., 1997. Iestādi savu plūmi. Izd. Dārzs un Drava, Rīga. 56. lpp.